Virs Slovjanskas pilsētas, kas pēdējos mēnešos bijis viens no separātiski noskaņoto kaujinieku atbalsta punktiem Ukrainas austrumos, sestdien tika pacelts Ukrainas karogs. Tas kļuva iespējams pēc tam, kad pagājušajā naktī no pilsētas izlauzās nemiernieku vienības, dodoties Kramatorskas un Doņeckas virzienā.
Ukrainas nacionālās Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Andrejs Parubijs portālam „Ukrainskaja Pravda" paziņojis, ka kaujiniekiem esot atļauts bēgt, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem. Bēgošos nemierniekus kontrolposteņos sagaidot pretterorisma operācijas kaujinieki, tāpēc arī tiek ziņots, ka arī dienas laikā kaujas ir turpinājušās.
Pēc sīvām cīņām nakts laikā, kurās dzīvību zaudēja septiņi Ukrainas bruņoto spēku karavīri, separātistu kaujinieku līderis, pašpasludinātais Doņeckas Tautas republikas aizsardzības ministrs Igors Girkins deva pavēli atkāpties.
Tagad Slovjansku pārņēmuši Ukrainas bruņotie spēki, uz laiku noslēdzot to no ārpasaules. Tiek ziņots, ka daļa kaujinieku nav klausījuši Girkina pavēlei un tāpēc vēl turpinoties lokalizētas apšaudes. Pašā pilsētā, kurā pirms konflikta dzīvoja 120 tūkstoši cilvēku, pēc dažādām ziņām varētu būt palicis vien tūkstotis iedzīvotāju. Viņiem sniegta humānā palīdzība. Pārējie vai nu bija aizbraukuši jau iepriekš, vai arī ar līdzpilsoņu un baznīcas mācītāju palīdzību pameta pilsētu, kad kaujas nakts laikā kļuva pārāk intensīvas. Tieši, lai neciestu civiliedzīvotāji, tika pieņemts lēmums ļaut kaujiniekiem no pilsētas aizbēgt.
itspašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Deniss Pušiļins tviterī izteicies, ka kaujiniekus esot pievīluši un Krievijas prezidenta Vladimira Putina solījumi aizsargāt Jaunkrieviju esot izrādījušies tikai tukši vārdi.
Separātistu līderi uzsver, ka šī bēgšana no visspēcīgāk nocietinātās viņu kontrolētās pilsētas bijusi taktiska atkāpšanās, lai iegūtu laiku. Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku izlūki jau virzās uz piecpadsmit kilometru attālumā esošo Kramatorsku, kas ir daudz vājāk nocietināta. Sapieri pārbauda, vai ceļi nav mīnēti.
Tāpat sestdien kļuvis zināms, ka pašpasludinātas Slovjanskas tautas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs, kuru iepriekš no amata atstādināja un aizturēja paši kaujinieki, arī ir pametis pilsētu. Viņu nofilmēt izdevies pretrunīgi vērtētajam krievu televīzijas kanālam „LifeNews”, kuram viņš paziņojis, ka turpinās karot. Tikmēr Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka šis „LifeNews” nav nekāds televīzijas kanāls un tā darbinieki nav žurnālisti, bet gan atsevišķa informācijas specoperācijas vienība, kuras melus ir grūti komentēt. „LifeNews” darbinieki tiekot atrasti un no valsts izraidīti.
Taču, gūstot panākumus vienā pilsētā, problēmas var rasties citā. Tiek saņemtas ziņas, ka nemiernieki gan privātās automašīnās, gan ar bruņutehniku ir ieradušies Doņeckā. Grupas „Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitrijs Timčuks norāda, ka jau salīdzinoši nelielo Slovjansku ir bijis ļoti grūti atkarot lielā civiliedzīvotāju skaita dēļ.
Tagad, kad kaujinieki pārvietojušies uz Doņecku un Lugansku, šis uzdevums var būt vēl daudzkārt grūtāks. Pēc Timčuka vārdiem, joprojām ir problēmas arī ar robežas drošības garantēšanu - iepriekš tika ziņots, ka Krievijas pusē ir pamesta pat vesela bruņutehnikas kolonna, kas, visticamāk, varētu netraucēti nonākt kaujinieku rokās.
Doņeckas likumīgais mērs Aleksandrs Lukjančenko jau aicinājis iedzīvotājus bez ārkārtējas vajadzības nepamest mājas, jo pilsētā ieradies ievērojams skaits prokrievisko kaujinieku no Slovjanskas un Kramatorskas. Līdzīgas ziņas tiek saņemtas arī no Horļivkas, kur tiek ziņots par lidmašīnu patruļām virs pilsētas un garām rindām lielveikalos, cilvēkiem bažījoties, ka šī pilsēta varētu kļūt par otru Slovjansku, ja kaujinieki to sāks vēl stingrāk nocietināt.
Tikmēr Dmitrijs Timčuks norāda uz vēl kādu izaicinājumu - no diplomātiskajiem kanāliem tapis zināms, ka uz ukraiņu varas iestādēm tiek izdarīts pamatīgs spiediens no Eiropas puses. Tiekot pieprasīts izbeigt aktīvo karadarbību un atkal izsludināt pamieru, turklāt visaktīvāk šo ideju aizstāvot Vācija, kuras spiedienam pretoties ir ļoti grūti. Iepriekš prezidents Porošenko paziņojis, ka nekāda vienpusēja pamiera vairs nebūs, ja par uguns pārtraukšanu nebūs vienojušās visas konfliktā iesaistītās puses.
Vistuvākajā laikā pasaules ekonomiski attīstītākās valstis varētu atgriezties pie jautājuma par Krievijas turpmāko dalību G8 grupā, aģentūrai „Interfaks" paziņojis Francijas vēstnieks Maskavā Žans Marī Ripērs. Viņš norādījis, ka nepieciešams atgriezties arī pie jautājuma par vīzu režīma atvieglošanu.
Jau ziņots, ka Ukrainas drošības spēki valsts austrumos ieņēmuši vienu no galvenajiem nemiernieku atbalsta punktiem Slovjansku. Nemiernieki savas pozīcijas pametuši, dodoties uz Kramatorsku. Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka nekāda vienpusēja pamiera turpmāk vairs nebūs. Savukārt ukraiņu drošības dienesti uzskata, ka Krievija joprojām apsver iespēju iebrukumam Ukrainas austrumos.
Pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas, prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
