Panorāma

Tautību «latvietis» nevarēs iegūt bez latviskas izcelsmes

Panorāma

Panorāma

Reformas un attīstība Ukrainā

Ukraina saņem SVF naudu, bet ne visi ir optimistiski par reformām

Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien atsācis starptautiskā aizdevuma maksājumus Ukrainai un apstiprinājis maksājumu miljarda ASV dolāru vērtībā. Pērn tos apturēja saistībā ar bažām par korupciju. Oficiālā Kijeva uzsver, ka tas apliecina reformu īstenošanu, taču ne visi ir tik optimistiski noskaņoti. 

Ceturtdien Kijevā ieradies arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš piedalīsies Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē un tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu Eiropas Savienības un Ukrainas ekonomikas un finanšu sadarbību.  

Ukrainas galvaspilsētas Kijevas ielās dzīve rit kā ierasts - lielāko skeptiķu piesauktie Ukrainas ekonomikas pastardienas scenāriji nav piepildījušies, šogad pirmajā pusgadā valsts beidzot pirmo reizi nostājusies uz izaugsmes ceļa kopš pašcieņas revolūcijas.

Tas panākts, neraugoties uz to, ka, irstot tirdzniecības saitēm ar Krieviju, šajā laikā Ukraina varētu būt zaudējusi līdz pat 15 miljardiem ASV dolāru.

Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis kārtējo izmaksu viena miljarda dolāru apmērā – tas noticis daudz vēlāk un summa ir daudz mazāka, nekā Ukraina cerēja, taču tādējādi tiek norādīts, ka Ukrainas politiskā elite ir uz pareizā reformu ceļa.

Daudzi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji gan ir skeptiski, neredzot pietiekamu skaidru nākotnes skatījumu.

“Starptautiskā Valūtas fonda nauda, pirmkārt, ir makroekonomikas stabilizēšanai, kas nozīmē uzturēt daudzmaz stabilu nacionālās valūtas kursu, un valdība ar to tiek galā. Taču no otras puses jāsaka, ka mūsu politiskā elite ilgu laiku parazitējusi uz eirointegrācijas saukļa. Ziniet, padomju laikā to sauca par gaišo nākotni. Tagad eirointegrācija risināšot visas mūsu problēmas – brīvās tirdzniecības zona un politiskā asociācija ar Eiropas Savienību atrisinās visus mūsu uzdevumus,” sacīja politologs Aleksandrs Hara.

“Absolūti nē – neviens nav atbrīvojis Ukrainas politisko un ekonomisko eliti no uzdevuma izstrādāt savas rūpniecības, lauksaimniecības un citu nozaru attīstības stratēģijas. Tās mēs neredzam,” secināja politologs.

Lai runātu par šiem problēmjautājumiem, Kijevā ieradās arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties gan ar Ukrainas Centrālās bankas vadītāju, gan finanšu ministru, un uzsverot gan pozitīvos Ukrainas spertos soļus, gan gauso problēmu risināšanu.

Tikmēr Ukrainas iedzīvotājus satrauc sāpīgo reformu izjušana savos maciņos – saistībā ar joprojām lielo energoatkarību no Krievijas plānots, ka tirgus liberalizācijas dēļ vēl ievērojami vairāk kāps vairāki tarifi, kas var apdraudēt iedzīvotāju maksātspēju, taču, šo situāciju nepareizi risinot, var tikt apdraudēta visa valsts ekonomika.

“Lielākā daļa pilsoņu – līdz divām trešdaļām no visiem, nevarēs apmaksāt rēķinus. Tāpēc tas būs jākompensē no budžeta, un tādā gadījumā mazais un vidējais bizness, kurš jau tā nes lielāko daļu nodokļu slodzes, segs ne tikai savus patērētos resursus, bet arī kompensēs iedzīvotāju tēriņus, faktiski maksājot šiem oligarhiem, kuri kontrolē enerģētikas uzņēmumus,” pauda Aleksandrs Hara.

Lai gan pašā Ukrainā, gan arī no malas tiek saskatītas arī pozitīvas ekonomiskās pārmaiņas, pašlaik pieaug bažas, ka aktīvāk nerisinot jautājumus par korupciju, oligarhu varu pār monopoluzņēmumiem un citām samilzušām problēmām, kas bija nozīmīgā sastāvdaļa no sākotnējās Maidana revolūcijas, no jauna pieaugs neapmierinātības atmosfēra Ukrainas sabiedrībā, ko savās interesēs var izmantot ārvalstu spēki.

Socioloģiskās aptaujas liecina – pašlaik Ukrainā pārliecinoši lielākā daļa uzticas vienīgi armijai, kas ļāvusi vismaz iegrožot vardarbības apjomu valsts austrumos, gan arī policijai – vienai no pēdējo gadu reformu veiksmes stāstiem. Par valsts politisko eliti to pašu nevar teikt.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt