Drošības dienesta vadītājs Valentīns Naļivaičenko paziņojis, ka separātisma un terorisma finansēšana Ukrainā notiek ar Krievijas banku, kā arī bijušo ukraiņu amatpersonu palīdzību.
Trešais finansēšanas veids esot caur Dmitrija Kiseļova vadīto „Starptautisko preses institūtu”.
Kiseļovs apsūdzības noraida, dēvējot tās par „turpinājumu fantāzijām, kurās dzīvo pie varas esošie naciķi Kijevā”, ziņo raidsabiedrība BBC.
Krimināllieta ierosināta arī pret Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienesta vadītāju Vladimiru Kuļišovu. Arī viņš tiek apsūdzēts teroristu finansēšanā, kā arī nelikumīgā ieroču nogādāšanā Ukrainas teritorijā. Naļivaičenko arī norādījis, ka Ukrainas Drošības padome drīzumā vērsīsies pie starptautiskajiem partneriem, lūdzot palīdzību Kuļišova nopratināšanā.
Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzības nosauca par absurdām un provokatīvām.
Ministrijas pārstāvis Grigorijs Karasins norādīja, ka šāda Ukrainas rīcība izskatās absurdi, ņemot vērā starptautiskās sabiedrības centienus noregulēt situāciju, lai apturētu asinsizliešanu. Viņš pauda, ka apsūdzības ir mēģinājums izjaukt šos centienus.
BBC atgādina, ka Kiseļovs ir pazīstams ar skandaloziem politisku un sabiedrisku notikumu komentāriem. Pērn viņš pievērsa sabiedrības uzmanību, paziņojot, ka par homoseksuālisma propagandu nepieciešams ne vien sodīt ar naudas sodu, bet homoseksuāļiem esot jāaizliedz nodot asinis, bet „viņu sirdis autokatastrofas gadījumā jāierok zemē vai jāsadedzina”.
Savukārt septembrī, kad Maskavā notika mēra vēlēšanas, viņš salīdzināja pozīcijas kandidātu Alekseju Navaļniju ar Ādolfu Hitleru. Martā, kad notika Krimas aneksija, Kiseļovs klāstīja, ka Krievijas kodolieroču arsenāls ļaus „pārvērst ASV par radioaktīvajiem pelniem”.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas, prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
