Karastāvoklis Ukrainā tika izsludināts tūlīt pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā šī gada 24. februārī. Deviņu mēnešu laikā tas ir pagarināts jau divreiz un pašlaik tas ir spēkā līdz 21. novembrim.
Sagaidāms, ka arī šoreiz gan karastāvokli, gan mobilizāciju paredzēts pagarināt uz trijiem mēnešiem, tātad līdz nākamā gada 19. februārim. Ukrainas parlaments prezidenta ierosinājumus plāno izskatīt tuvākajā laikā.
Otrdien par mobilizāciju un Krievijas propagandas medijos izskanējušajiem apgalvojumiem pasmējies arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, paziņojot, ka daļējās mobilizācijas ietvaros paredzēts iesaukt arī 300 000 odu. Projekta nosaukums esot "Moskīti pret moskovītiem".
in Ukraine, a partial mobilization has been announced, within which it is planned to call up about 300,000 mosquitoes. the project has the working title Mosquitoes against Moscowitoeshttps://t.co/4GewU0zS7A pic.twitter.com/6KMq6IQgZ5
— Oleksii Reznikov (@oleksiireznikov) November 8, 2022
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko tikmēr pavēstījis, ka Krievijai nav nekādu prasību sarunu uzsākšanai ar Ukrainu, taču Kijivai esot jāizrāda labā griba.
Ukrainas vadība vairakkārt ir uzsvērusi, ka pašlaik neredz nekādu iespējamību sarunāties ar agresorvalsti.
Situācija Ukrainā būs viena no galvenajām tēmām nākamnedēļ G20 samitā Bali, kurā Ukrainas prezidenta Zelenska dalību apstiprinājis viņa birojs. Visticamāk, Zelenskis sanāksmes dalībniekus uzrunās attālināti tiešsaistē. Zelenskis pirmdien uzrunā angliski uzsvēra, ka Krievijas intensīvākas apšaudes tikai pastiprinājušas pasaules atbalstu Kijivai.
"Katrs potenciālais agresors pasaulē redz palīdzību, ko mums sniedz ASV un brīvā pasaule, un visas pret Krieviju noteiktās sankcijas – redz un saprot, ka karu pret brīvību labāk nesākt vispār. Patiesībā tas ir viens no lielākajiem ieguldījumiem globālajā mierā un drošībā mūsu dzīves laikā."
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav apstiprinājis došanos uz G20 samitu Bali.
Indonēzijas prezidents iepriekš izteicās: viņam radies iespaids, ka Putins uz samitu neieradīsies.
Zelenskis paziņojis, ka ne viņš, ne kāds cits Ukrainas pārstāvis nepiedalīsies samitā, ja tajā piedalīsies Putins.
Ukrainā pašlaik smagākās un asiņainākās kaujas norit Donbasa reģionā.
Pie Bahmutas un Avdijivkas notiek smagākās sadursmes, īpaši izmantojot artilēriju, otrdien paziņoja Ukrainas bruņoto spēku Austrumu grupas pārstāvniecība.
Tā norādīja, ka tur Krievijas armijai ir vislielākie zaudējumi, jo patlaban tā koncentrē savus uzbrukumus uz šīm pilsētām. Vienlaikus turpinās Ukrainas armijas pretuzbrukums dienvidu frontē, lai atbrīvotu Hersonu.
Jauni satelītattēli tikmēr liecina par strauju apbedījumu paplašināšanos kapsētā pie Krievijas spēku ieņemtās Mariupoles pilsētas.
Another 1,500 new graves discovered near Mariupol - BBC pic.twitter.com/zrgsnhALt9
— ТРУХА⚡️English (@TpyxaNews) November 7, 2022
Jaunākie attēli liecina, ka kopš uzbrukumu sākuma viena no kapsētām ir ievērojami paplašinājušies – vienā kapsētas malā svaigas kapavietas redzamas aptuveni kvadrātkilometra platībā.
Britu organizācija "Informācijas noturības centrs" aplēsusi, ka šajā kapsētā kopš Krievijas iebrukuma izrakts vairāk nekā 4600 kapavietu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
