Parlamentā apstiprinātais amnestijas likums bija līdzeklis, ar kuru valdošie spēki bija cerējuši mazināt spriedzi. Tas paredzēja, ka apmaiņā pret barikāžu nojaukšanu un protestētāju ieņemto sabiedrisko ēku un laukumu atbrīvošanu varasiestādes piecpadsmit dienu laikā atbrīvos par vardarbīgiem protestiem aizturētos iedzīvotājus un neizvirzīs apsūdzības pret citiem. Tomēr situācija Kijevā liecina, ka protestētājus šie nosacījumi neapmierina.
„Mēs nepiekrītam prezidentam un parlamentam un paliksim šeit līdz pašām beigām. Mēs nepieņemsim viņa valdīšanu. Šī ir diktatoriska sistēma, un mēs turpināsim cīnīties par savu brīvību un valdības maiņu,” saka kāds protestētājs.
Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācija paziņojusi, ka valsts vadītājs paņēmis slimības lapu saistībā ar akūtu respiratoru saslimšanu un augstu temperatūru. Vēl vakar Janukovičs bija ieradies uz Ukrainas parlamenta ārkārtas tikšanos. Kā apgalvo opozīcija – lai izdarītu spiedienu uz savas partijas deputātiem nepieņemt amnestijas likumu.
Liela daļa protestētāju Kijevas neatkarības laukumā netic tam, ka prezidents tik pēkšņi saslimis. „Es uzskatu, ka viņš slēpjas. Viņam jau sen vajadzēja uzrunāt cilvēkus un izskaidrot situāciju vai arī vienkārši ir jāpamet prezidenta krēsls,” norāda cits protestētājs. „Janukovičam ir jāatkāpjas, un pēc tam viņš varēs slimot, cik vien vēlas,” piebilst kāds cits.
Lai gan joprojām nav īstas skaidrības par amnestijas likumu, kā arī to, kad prezidents gatavojas šo likumu parakstīt, Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša paziņojusi, ka vismaz lēmumu par 16. janvāra pretrunīgo likumu atcelšanu Janukovičs varot pieņemt 15 dienu laikā, pēc tam, kad tiks saņemts Ministru kabineta, Tieslietu ministrijas un prezidenta administrācijas vadītāja slēdziens.
Ar šādu situāciju noteikti nav apmierināti politiskās opozīcijas pārstāvji. Tā, piemēram, partijas „batkivščina” pārstāvis Andrejs Parubijs paziņojis, ka barikādes no Kijevas centra aizvāktas netiks. Savukārt partijas „Svoboda „ līderis Oļegs Tjagņiboks uzsvēris, ka „maidana” izvirzītā prasība no amata atkāpties arī pašam Viktoram Janukovičam joprojām ir spēkā. Tāpat joprojām tiek pieprasīta ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanu sarīkošana, taču pašlaik sarunu process ir apturēts, jo varas partija iedzīvotāju viedokli neņemot vērā.
Situāciju sāka komentēt arī citas valstis, piemēram, ASV ir ļoti atzinīgi novērtējušas Janukoviča centienus atrisināt politisko krīzi valstī. Par to paziņojis ASV vēstnieks Kijevā Džefrijs Paijets. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels barozu atkārtoti uzsvēris, ka Eiropas Savienības piedāvājums par asociācija slīguma noslēgšanu joprojām ir spēkā, vienlaicīgi gan norādot, ka pašlaik pats svarīgākais ir pārtraukt vardarbību Ukrainā.
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis izteicies, ka līgumā par asociāciju ar Ukrainu būtu jāiekļauj papildu punkts par iespējamo Ukrainas dalību Eiropas Savienībā. Pēc Šikorska vārdiem, ukraiņu tautai ir svarīgi apzināties, ka tā reiz var kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti un Polija šādus centienus atbalstīs. Tas, ka vairākas valstis ir izmantojušas savas veto tiesības, esot radījis nepareizu priekšstatu par to, ka Ukrainu Eiropas Savienībā neviens negaida, un šāda kļūda ir jālabo.
Savukārt Eiropas Parlamenta misijas vadītājs Aleksandrs Kvašņevskis izteicies, ka Eiropas Savienībai būtu jādomā par finansējuma piešķiršanu Ukrainai, jo, opozīcijai nonākot pie varas, Krievija savu solīto palīdzību Kijevai var nepiešķirt un Briselei šādam pavērsienam būtu jābūt gatavai. Pēc Kvašņevska vārdiem, Janukovičam arī vajadzētu piekrist ierosinājumam atgriezties pie 2004.gada konstitūcijas, kas ierobežo valsts vadītāja pilnvaras.
Sagaidāms, ka jau nākamajā nedēļā Ukrainas Augstākajā radā atsāksies plānotās sesijas un vieni no pirmajiem jautājumiem būs saistīti tieši ar izmaiņām konstitūcijā.
Sestdien Ukrainas pirmais prezidents Leonīds Kravčuks brīdināja, ka Ukraina pašlaik ir pilsoņu kara priekšā, bet ES ārpolitikas koordinatore Ketrīna Eštone Kijevā izteicās, ka ir šokēta par pieredzētās vardarbības apmēru. Tikmēr Maskava devusi signālu, ka varētu neizmaksāt daļu no 15 miljardu ASV dolāru lielā aizdevuma līdz brīdim, kamēr Ukrainā netiks izveidota jauna valdība
