Pagājušā gada 24. augustā, kad Ukraina atzīmēja 30. gadskārtu kopš neatkarības atjaunošanas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja rīkojumu par Ukrainas valstiskuma dienas atzīmēšanu 28. jūlijā.
Tā ir diena, kad tradicionāli tiek atzīmēta 988. gadā notikusī Kijivas Krievzemes kristīšana, kas uzskatāma par Ukrainas valstiskuma aizsākumu.
Pirms gada gan neviens nevarēja iedomāties, ka pirmo reizi šie svētki būs jāatzīmē kara apstākļos, kad liela daļa Ukrainas teritorijas atrodas Krievijas armijas un tai lojālo spēku kontrolē.
Zelenskis: Šobrīd mums katra diena ir valstiskuma diena
Tuvojoties svētkiem, Zelenskis norādīja, ka arī šajos sarežģītajos laikos ir īpaši nepieciešams parādīt, ka Ukrainas neatkarība nav tikai pēdējie 30 gadi, tā nav tikai pirms 100 gadiem dibinātās Ukrainas Tautas republikas pieminēšana, bet gan atgādinājums pārējiem, ka Ukrainas valstiskums ir vairāk nekā 1000 gadu sens.
"Šodien mēs aizstāvam savu valstiskumu ar ieročiem rokās. 155. dienu pēc kārtas. Un var teikt, ka mums valstiskuma diena ir katra diena.
Mēs katru dienu cīnāmies, lai visi saprastu: mēs neesam ne kolonija, ne anklāvs, ne protektorāts, ne guberņa, ne kroņa zeme vai svešas impērijas daļa.
Mēs neesam Savienības valsts vai province. Mēs esam brīva, patstāvīga, suverēna, nedalāma un neatkarīga valsts."
Savā uzrunā par godu valstiskuma dienai Zelenskis uzsvēra, ka tikpat svarīgi, kā aizstāvēt savas valsts teritoriju, ir cīnīties arī par savu būtību, jo ukraiņu tauta nekad nav bijusi vergu statusā.
"Zaudējot valstiskumu, tauta zaudē savu valstisko seju un vārdu, savu būtību, identitāti un atmiņu. Līdz ar to arī savu sirdi un dvēseli. Tas mums ir daudz bīstamāk nekā ienaidnieka armijas, tanki vai lidmašīnas.
Tāpēc miljoni no mums ir gatavi bez bailēm aizsargāt pašu dārgāko, jo maksa ir valsts izdzīvošana. Zaudējot to, kam ir kaut kāda jēga, mēs zaudējam pašas dzīves jēgu. Dzīvot nebrīvē mums nozīmē nedzīvot vispār. Būt atkarīgiem nozīmē nebūt. Nebrīva un nepatstāvīga Ukraina – tā nav Ukraina," teica Zelenskis.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ukraiņi gatavi atdot visu, lai atbrīvotu savu valsti no iebrucēju karaspēka.
"Tāpēc mēs cīnīsimies par savu valstiskumu līdz pēdējam, pēdējam elpas vilcienam, pēdējam šāvienam, pēdējam karavīram - tikai ne mūsu, bet ienaidnieku. Mēs dzīvosim, lai cīnītos, un cīnīsimies, lai dzīvotu. Mēs nepadosimies, kamēr neizdzīsim no mājām pēdējo okupantu."
Lietuvas prezidents ieradies Kijivā
Lai paustu savu atbalstu Ukrainai šajā svētku dienā, ceturtdien Kijivā ieradies arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš paredzējis uzrunāt Augstākās Radas deputātus. Tāpat viņš Volodimiram Zelenskim pasniegs Lietuvas augstāko apbalvojumu – Vītauta Lielā ordeni.
Just arrived in Kyiv. On this special day, as Ukraine celebrates the Day of Statehood for the first time, will address Ukrainian people at the Verkhovna Rada.
— Gitanas Nausėda (@GitanasNauseda) July 28, 2022
Will also meet President @ZelenskyyUA, present him with the Order of Vytautas the Great - the highest 🇱🇹state decoration. pic.twitter.com/39GPMiB5XJ
Ukrainas valstiskuma diena sākusies ar kārtējiem Krievijas spēku raķešu triecieniem, tostarp no Baltkrievijas teritorijas. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks izteicies, ka šī ir Krievijas histērija, jo ir iespējams nozagt ukraiņu ledusskapjus, bet ne tās pagātni, jo, kad Kijiva jau bija kultūras galvaspilsēta, Maskava bijusi tikai purvs un tāda arī ir palikusi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
