Ukrainā pieņem svarīgus politiskus lēmumus cerībā uz SVF finansiālu palīdzību

Ukrainas parlaments ārkārtas sēdē apstiprinājis divus likumprojektus, kuri nepieciešami, lai valsts varētu iegūt aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

ĪSUMĀ:

  • Cerībā uz SVF aizdevumu Ukrainā pieņemti citkārt neērti likumi.
  • Viens likums ierobežo savulaik bankrotējušu banku iespējas atgriezties tirgū.
  • Otrs likums saistīts ar zemes tirgus atvēršanu.
  • Valdošajai partijai “Likuma kalps” balsojumos nācies rēķināties ar politisko konkurentu atbalstu.
  • Komentētāji: balsojumi var izraisīt domstarpības starp prezidentu Zelenski un ietekmīgo oligarhu Kolomoiski.

Ukrainā pieņem svarīgus politiskus lēmumus cerībā uz SVF finansiālu palīdzībuUģis Lībietis

    Kara pārņemtajai Ukrainai, kuras ekonomikā pēdējā laikā ir sākusies pamatīga lejupslīde, nu nākas saskarties ar vēl vienu apdraudējumu – koronavīrusu. Līdz šim valstī ir inficējušies aptuveni 600 cilvēki.

    Kā ir paziņojis Ukrainas valdības vadītājs Deniss Šmigaļs, valdība ļoti labi saprot, ka ukraiņi un uzņēmēji nevar ilgu laiku nestrādāt, negūstot ienākumus. Tieši tāpēc tiekot izstrādāti vairāki scenāriji, kā rīkoties turpmāk. Sākot ar Ķīnas scenāriju, kad dažādi ierobežojošie un karantīnas pasākumi ir ļoti skarbi, un beidzot ar daudz maigākiem pasākumiem, nosakot distancēšanās prasības un ierobežojot masu pasākumus.

    Pašlaik Ukrainā spēkā ir karantīnas noteikumi, kas būs spēkā līdz 24. aprīlim.

    Taču arī šajos krīzes apstākļos valsts politiskā darbība nav apturēta. Pirmdien, 30. martā, tika sasaukta parlamenta ārkārtas sēde, kurā tika spriests par diviem valsts nākotnei ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Pasliktinoties valsts finansiālajai situācijai un tuvinoties maksātnespējai, prezidentam Volodimiram Zelenskim un parlamentāriešiem nācies spert visai smagu soli –

    pieņemt citkārt neērtus likumus, cerot uz Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, iegūstot pretī ienaidniekos ietekmīgo oligarhu Igoru Kolomoiski.

    Ukrainas Augstākā Rada pirmajā lasījumā atbalstīja tā dēvēto “pret-Kolomoiska likumprojektu”, papildinot vairākus banku darbību regulējošos noteikumus. Likumprojektā noteiktās izmaiņas paredz, ka banku esošie un bijušie īpašnieki pēc banku izslēgšanas no finanšu tirgus var saņemt kompensāciju tikai naudas formā. Jāatgādina, ka 2014. gadā Ukrainas Nacionālā banka pārtrauca 104 dažādu banku darbību, bet tagad dažas no tām, izmantojot nepilnības tiesu sistēmā, vēlas atgriezties tirgū, apdraudot valsts finansiālo stabilitāti.

    Tika uzskatīts, ka atgriezties tirgū ar “Privat” banku vēlas Igors Kolomoiskis, kuru uzskata par pašreizējā prezidenta Volodimira Zelenska atbalstītāju. Kolomoiska atbalstītāji aktīvi aizstāv ideju, ka valsts maksātnespēja noteikti ir labāks vai, pareizāk sakot, mazāk kaitīgs iznākums nekā valsts pārvaldība no ārienes.

    Otrs svarīgais likums, kura apstiprināšana bija nepieciešama, lai potenciāli saņemtu 10 miljardu dolāru lielu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda, ir tā dēvētais zemes tirgus likums. Parlamentārieši nobalsoja par to, ka zemes tirgus atvēršana notiks nākamā gada 1. jūlijā

    un līdz 2024. gada 1. janvārim zemi Ukrainā varēs iegādāties tikai fiziskas personas, Ukrainas pilsoņi.

    Ārvalstnieku piekļuve zemes iegādei Ukrainas teritorijā būs iespējama tikai pēc tam, kad šāds lēmums tiks apstiprināts referendumā. Turklāt lauksaimniecības zeme, kas atrodas valsts vai komunālajā īpašumā, pārdota netiks. Pirmajos gados pēc reformas stāšanās spēkā vienai privātpersonai nedrīkstēs piederēt vairāk par 100 hektāriem zemes, bet juridisko personu rokās nedrīkstēs būt vairāk par 10 000 hektāru.

    Pasaules Bankas aprēķini liecina, ka zemes tirgus atvēršana Ukrainas ekonomikai ik gadus ienesīs papildu no 700 miljoniem līdz pusotram miljardam ASV dolāru.

    Kā norāda ukraiņu politikas komentētāji, abi pirmdien notikušie balsojumi norāda uz vēl vienu ļoti nozīmīgu faktoru.

    Faktiski nevienā no balsojumiem prezidentu atbalstošajai frakcijai “Tautas kalps” vēlamo iznākumu nebūtu iespējams panākt vienai pašai,

     un šos likumprojektus atbalstīja arī citkārt opozīcijā esošie politiskie spēki. Par lielāko atbalstītāju uzskatāms Zelenska kritizētais eksprezidents Petro Porošenko un viņa “Eiropeiskā solidaritāte”.

    Arī balsojumos par diviem jauniem ministriem – finanšu un veselības ministriem – “Tautas kalpam” ar savām balsīm vien nepietika. Tas nozīmē, ka faktiski “Tautas kalpa” monopols parlamentā un arī Ukrainas politiskajā dzīvē ir beidzies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti