Lai saglabātu liecības un skaidrotu, kas notika, ukraiņi veido Pašcieņas revolūcijas muzeju un varoņu piemiņas memoriālu, kas vēl jāuzceļ. Šobrīd darbojas pagaidu ekspozīcija pagaidu telpās.
Kijevā blakus Neatkarības laukumam ir ēka ar uzrakstu: “Te pukstēja tautas Maidana sirds.” Ukrainas arodbiedrību nams pieredzēja gan 2004. gada Oranžo revolūciju, kad tajā atradās opozīcijas štābs, gan Pašcieņas revolūcijas traģiskos brīžus 2014. gada februārī.
Nacionālā Pašcieņas revolūcijas muzeja direktors Ihors Pošivailo stāsta, ka “te redzamas lietas, kuras pašaizsardzībai izmantoja mierīgie demonstranti - finiera gabali, lai pasargātos no milicijas nūjām un vēlāk no gumijas lodēm. Kā ar to var aizsargāties no šaujamieroča?”
“Tas bija naivums un paļaušanās, ka varas pārstāvji, kuru pienākums ir aizsargāt iedzīvotājus un valsti, nešaus. Tomēr miliči lietoja ieročus,” nosaka Pošivailo.
2014. gadā, kad valdības spēki sāka uzbrukumu protestētājiem, naktī uz 19. februārī aizdedzināja arī arodbiedrību namu. Kad ēku atjaunoja, aktīvisti vēlējās tajā ierīkot Maidana muzeju. Tas neizdevās.
Bet tika panākta vienošanās divos stāvos izvietot Informatīvo un izstāžu centru. Muzejs un piemiņas memoriāls pagaidām skiču stadijā.
“Ir izveidotas 50 kartes, kurās dokumentēts abu pušu spēku izvietojums. Redzam, kur bija barikādes, kur bija ieņemtas ēkas, arodbiedrību namu. Planšetē redzams, kā tas dega, un ir apraksts. Un tā stāstām par visām Pašcieņas revolūcijas būtiskākajām vietām,” skaidro muzeja direktors.
Jau protestu dienās brīvprātīgie savāca 2000 eksponātu. Tagad krājumā nonāk barikāžu dalībnieku dāvinātie priekšmeti. Tiek vāktas arī video un mutvārdu liecības.
“Svētās Anastasijas ikona. Maidanā bija savdabīgs mākslinieks, kurš uz būvmateriāliem, ko veda barikāžu celšanai, zīmējas ikonas. Katru dienu gleznoja svētbildes demonstrantu aizsardzībai,” stāsta Pošivailo.
“Te ir koka klucīši no Maidana. Aktīvisti, barikāžu dalībnieki un pārstāvji no citām valstīm uz tiem uzrakstīja savu pilsētu un ciemu nosaukumus. Debesu simtnieka alejā bija uzcelta vesela siena no šādiem klucīšiem. Bet 18. un 19. februārī, kad Maidans liesmoja, siena nodega,” stāsta muzeja vadītājs.
Tipiska liecība no Maidana - muca. Par tām pat sacerēja dziesmas. ''Par pamatu ņēma tautas dziesmas: uguns dega, muca sildīja.. Tas ir no Maidana folkloras. Es pats personīgo šo mucu atvedu no Maidana,” ekspozīciju rāda Pošivailo.
Direktors stāsta - muzeja misija ir palīdzēt saprast, kas notika Maidanā, un veicināt sabiedrības saliedētību - rādot dažādus viedokļus un skaidrojot to cilvēku motivāciju, kas bija nostājušies pretējā pusē.
