Dienas notikumu apskats

Valdība atbalsta augsti kvalificēto viesstrādnieku atvieglotu piesaisti 237 profesijās

Dienas notikumu apskats

Kučinskis un Reizniece-Ozola nesaista ABLV un "Norvik banku" ar Rimšēviča aizturēšanu

Ukrainā piemin Maidana revolūcijas ceturto gadskārtu

Ukrainā piemin Maidana revolūcijas ceturto gadskārtu

Otrdien, 20. februārī, Ukrainā piemin ceturto gadskārtu kopš asiņainākajām dienām Maidana revolūcijā, kad sadursmēs ar drošībniekiem un no snaiperu lodēm bojā gāja desmitiem cilvēku. Upurus piemin kā „debesu simtu”, Kijevā notiek piemiņas pasākumi. Vienlaikus atbildīgo saukšana pie atbildības joprojām norit gausi.

Savukārt pašreizējais prezidents Petro Porošenko piekritis liecināt tiesā pret savu priekšteci, Maidana rezultātā gāzto prokremliski noskaņoto Viktoru Janukoviču.   

2014.gada februārī šajās dienās Kijeva piedzīvoja traģiskākos Maidana mirkļus, kad pēc nedēļām ilgām demonstrācijām sadursmēs ar drošības spēkiem bojā gāja vairāk nekā simts cilvēku, vēl vairāk nekā tūkstotis tika ievainoti. Asiņainākā bija diena pirms četriem gadiem - 20.februāris, kad bojā gāja, liela daļa no snaiperu lodēm, vairāki desmiti cilvēku. Nākamajās dienās tālaika Ukrainas prezidents, proklemiski noskaņotais Viktors Janukovičs aizbēga uz Krieviju.

Ukrainā bojāgājušos piemin kā „debesu simtu”. Kā katru gadu, arī šoreiz 20.februārī Kijevā notiek piemiņas pasākumi upuru piemiņai. Galvaspilsētas centrā Neatkarības laukuma jeb Maidana apkaimē cilvēki kokos izkāruši simtiem baltas no papīra izgrieztas eņģeļu figūriņas, notiek piemiņas pasākumi un aizlūgumi, upuru piemiņas vietās tiek likti ziedi un aizdegtas svecītes.

Izmeklēšana par asiņainajiem notikumiem un vainīgo tiesāšana gan joprojām ir gauss process. Gadu pirms Ukrainas prezidenta un parlamenta vēlēšanām arvien aug cilvēku neapmierinātību ar valdību un politisko eliti. Savukārt rietumvalstu sabiedrotie ir bažīgi par nepietiekamu reformu tempu un cīņu pret korupciju.

Ukraina apsūdz bijušo prezidentu Janukoviču kā galveno atbildīgo par protestētāju bojāeju. Viņš radis patvērumu Krievijā. Pērn Ukrainā sākās tiesas prāva pret bijušo prezidentu. Prokuratūra pieprasa viņam piespriesta mūža ieslodzījumu, apsūdzot par valsts nodevību, Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpšanu un līdzdalību Krievijas agresijā.

Pirms pāris dienām pašreizējais prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka pēc tiesas lūguma piekritis personīgi liecināt šajā prāvā. Viņš atzina, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad Ukrainas prezidents liecina tiesā, taču paziņoja, ka šī prāva attiecas uz visiem un „ļaunums ir jāsoda”.

Janukovičs apsūdzības noraida, tāpat kā noraida pavēles došanu šaut uz protestētājiem, un uzstāj, ka vardarbība bija „plānota operācija” viņa valdības gāšanai.

Tā dēvētais Eiromaidans Ukrainā, ko paši ukraiņi sauc par Cieņas revolūciju, sākās 2013.gada rudenī pēc tam, kad Jaunkovičs pēkšņi attiecās parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, tā vietā izvēloties veidot ciešākas saites ar Krieviju, un Kijevā sākās demonstrācijās. Nākamajās nedēļās un mēnešos tie izvērtās plašos protestos un sadursmēs ar drošības spēkiem. Pēc tam, kad Janukovičs valsti pameta un pie varas nāca proeiropeiski noskaņoti spēki, Maskava atbildēja ar Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, drīz Ukrainas austrumos bruņotas ofensīvas izvērsa prokremliski noskaņoti kaujinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt