Panorāma

Atlaists "Latvijas dzelzceļa" vadītājs M. Kleinbergs

Panorāma

Panorāma

Krievija pret Ukrainu izšāvusi desmitiem raķešu

Ukraina piedzīvo Krievijas kārtējo raķešu triecienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Naktī uz piektdienu Krievija īstenojusi vairākus raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainā, bet piektdienas rītā – masveida raķešu apšaudi, kuras rezultātā cietusi gan civilā, gan enerģētikas infrastruktūra.

Atšķirībā no nakts uz piektdienu, kad gaisa trauksme tika izsludināta dažos Ukrainas apgabalos, piemēram, Zaporižjā, kas cieta no lielākā uzbrukuma pilsētai kopš kara sākuma, un Harkivā, kur triecieni tika doti kritiskajai infrastruktūrai, piektdienas rītā gaisa trauksme jau skanēja visā Ukrainā.

Tiek ziņots, ka vairākos apgabalos, tostarp Mikolajivas, Odesas, Dņipropetrovskas un Kijivas apgabalos, arī galvaspilsētā, darbojusies pretgaisa aizsardzība.

Par sprādzieniem tiek ziņots Ivanofrankivskas apgabalā un Hmeļnickas un Vinnicas pilsētās.

Saņemot ziņas par raķešu triecienu draudiem, jau no rīta vairākos apgabalos tika noteikti avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Tas tika īstenots kā preventīvs solis, lai izvairītos no būtiskiem bojājumiem enerģētikas infrastruktūrai, ja ienaidnieka raķetes sasniegtu mērķi.

Premjers Deniss Šmihaļs norādījis, ka rietumu, centrālajos un austrumu reģionos nodarīti bojājumi elektronenerģijas tīkliem, kas var izraisīt elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Notikuma vietās jau strādā atbildīgie dienesti.

Kopumā enerģētikas infrastruktūra cietusi sešos apgabalos.

Uzbrukumā cietušas arī četras termoelektrostacijas, kā arī vismaz divi to darbinieki. Daudzviet tiek īstenota ārkārtas energopiegādes atslēgšana un vissarežģītākā situācija ar elektroapgādi ir Zaporižjas, Harkivas un Hmeļnickas reģionos.

Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku sniegto informāciju, uz Ukrainu no ceturtdienas vakara līdz piektdienas pēcpusdienas masveida trieciena beigām tika palaista 71 raķete, no kurām 61 izdevās notriekt. Notriekti arī pieci no septiņiem droniem.

Virs Kijivas notriektas desmit raķetes, neviens cilvēks nav cietis. Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstīja, ka raķetes atlūzas nokritušas galvaspilsētas Holosijevkas rajonā, nodarot bojājumus automašīnai un privātmājai.

Ukraiņu militārais eksperts Vladislavs Serezņovs
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Raķetes tika izšautas arī no kuģiem Melnajā jūrā. Daļa raķešu izšautas arī no Belgorodas apgabala un no okupētā Zaporižjas apgabala.

Ukraiņu militārais eksperts Vladislavs Serezņovs komentēja: "Es domāju, ka ir noticis ierastais kombinētais Putina armijas uzbrukums, turpinot realizēt raķešu terora taktiku. Uzbrukumi naktī ar droniem un šorīt ar raķetēm ir mērķēti uz mūsu valsts kritiskās enerģētikas objektiem. Putins joprojām sapņo mūs iedzīt tumsā, atstāt bez elektrības, arī ūdens un siltuma, kanalizācijas un stabila interneta. Bet vai šāda agresija no Putina apstādinās mūsu pretošanos? Nē, neapstādinās! Kaujas darbības turpinās."

Zināms, ka Krievija no kuģiem Melnajā jūrā palaidusi "Kalibr" raķetes. Tāpat tika ziņots par vairāku stratēģisko bumbvedēju "Tu-95" pacelšanos, kuri izšāvuši spārnotās raķetes. Tikmēr Baltkrievija gaisā iepriekš esot pacēlusi iznīcinātāju "MiG", kas spēj pārvadāt hiperskaņas raķetes "Kinzhal".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka "vairākas Krievijas raķetes šķērsoja Moldovas un Rumānijas gaisa telpu. Šīs raķetes ir izaicinājums NATO kolektīvajai drošībai. Tas ir terors, ko var un vajag apturēt. Pasaulei tas jāaptur."

Uz Zelenska pieminēto raķešu ielidošanu Rumānijas un Moldovas gaisa telpā jau no rīta norādīja arī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Pēc viņa teiktā, divas krievu raķetes "Kalibr" šķērsojušas Moldovas un Rumānijas gaisa telpu.

Rumānija nav apstiprinājusi šādu informāciju. Valsts Ārlietu ministrijas izplatītajā ziņojumā teikts, ka Rumānijas iestādes ir pamanījušas gaisa mērķi, kas palaists no Melnajā jūrā esoša Krievijas kuģa, tomēr šis objekts ne brīdi nav krustojies ar Rumānijas gaisa telpu.

Rumānija ir NATO dalībvalsts, un, ja šāda informācija apstiprinātos, Krievijas raķešu ielidošana tās teritorijā prasītu alianses reakciju.

Savukārt Moldova gan apspirināja Krievijas raķetes ielidošanu tās gaisa telpā. Pēc šī incidenta Moldova paziņoja, ka izsauks Krievijas vēstnieku, lai norādītu Krievijai uz gaisa telpas nepieņemamo pārkāpumu.

KONTEKSTS:

Tuvojoties gadadienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aizvien vairāk izskan diskusijas par nākamo Krievijas masveida uzbrukumu, un pēdējo dienu laikā satraukums Ukrainas politiskajās un militārajās aprindās ir jūtams aizvien vairāk.

Kā uzskata Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, trieciens varētu notikt trijos virzienos – prioritārie būs Doneckas apgabals un Luhanskas apgabals, iespējams, arī Zaporižjas apgabals. Savukārt daļēji pamestajā Hersonas apgabalā un Krimā Krievijas iebrucēji gatavojas savu pozīciju aizsargāšanai.

Lai gan daudzas pazīmes liecina par Krievija gatavošanos jaunai ofensīvai Ukrainā, tomēr analītiķi ir skeptiski par Krievijas iespējām gūt vērā ņemamus panākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti