Diena pēc vakar atzīmētās Ukrainas neatkarības dienas daudzviet Krievijā un tās kontrolētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Doneckā un Krimā, izcēlusies ar ukraiņu hakeru savdabīgu uzbrukumu. Sociālajos medijos redzams video, kurā daudzviet pa publiskajiem skaļruņiem sākusi skanēt Ukrainas himna vai par vienu no šī kara simboliem kļuvusī dziesma par sarkano irbeni.

Visas dienas laikā turpinājās arī seku apzināšana pēc traģiskā uzbrukuma Čaplines stacijai Dņipropetrovskas apgabalā. Bojā gājušo skaits ir pieaudzis līdz 25, taču Krievijas puse apgalvo, ka uzbrukuma mērķis ir bijis aptuveni 200 ukraiņu karavīri un 10 militārās tehnikas vienības. Notikušais izsaucis asu nosodījumu, Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam pieprasot vainīgo saukšanu pie atbildības .

Saspīlēta situācija joprojām saglabājas Krievijas ieņemtajā un kontrolētajā Zaporižjas AES.

Kā paziņojusi kompānija “Energoatom”, pirmo reizi vēsturē šodien atomelektrostacija tikusi pilnībā atslēgta no elektrotīkla.

Tiek skaidrots, ka ugunsgrēku dēļ divreiz ir atslēgusies atomelektrostacijas ceturtā sakaru līnija ar Ukrainas energosistēmu. Trīs citas līnijas iepriekš jau bija bojājuši iebrucēju spēki. Pašlaik notiek mēģinājumi pieslēgt tīklam vienu no energoblokiem.

Situācija Zaporižjā joprojām pievērš arī starptautisku uzmanību. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi intervijā "France 24" paudis cerību, ka tuvāko dienu laikā aģentūras pārstāvjiem izdosies apmeklēt Zaporižjas AES. Pēc viņa vārdiem, gan Kijivas, gan Maskavas pusē kopumā esot izpratne, ka starptautiskajiem ekspertiem stacijā ir jābūt.

"Nekas tāds iepriekš nav noticis, un to var teikt arī par citām šī kara lietām. Taču šajā konkrētajā gadījumā mēs redzam dažādu tautību darbinieku strādāšanu kopā. Tie ir divu karojošu valstu pārstāvji, un tas nav vienkārši. Viena no lietām, ko mēs gribam noskaidrot, ir, kā darbojas vadības līnijas, kā tiek ievēroti Starptautiskās atomenerģijas aģentūras un nacionālo regulatoru noteiktie drošības standarti. Tā ir viena no ļoti nozīmīgajām lietām, kas mums būs jāpārbauda. Mēs visu laiku sazināmies ar Ukrainas regulatoru, ar ukraiņu operatoriem un, protams, arī ar Krieviju. Jo Krievija kontrolē staciju. Es vakar biju Stambulā, lai apspriestu ar Krieviju vizītes detaļas. Mums kā starptautiskajai komitejai ir jārunājas ar visiem," skaidroja Grossi.

Savukārt aģentūra "Bloomberg" norādījusi, ka Starptautiskās atomenerģijas stacijas misijas sastāvā būs arī drošības eksperti, kuriem būs iespēja izvērtēt stacijas apšaudes apstākļus un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgos. Arī britu izlūkdienests sniedzis savu novērtējumu par situāciju atomelektrostacijā.

Britu puse apgalvo, ka Krievijas iebrucēji savu klātbūtni atomelektrostacijā cenšoties slēpt, kaujas tehniku izvietojot zem trubām un stacijas arkām.

Eksperti uzsver, ka līdz brīdim, kamēr iebrucēju klātbūtne turpināsies, nemazināsies arī avāriju iespējamība, jo galu galā daudzi no stacijas darbiniekiem turpina strādāt par spīti draudiem viņu dzīvībai.

Lai arī dažādu ekspertu prognozes par to, cik ilgi karš Ukrainā turpināsies, ievērojami atšķiras, ir manāmas liecības par to, ka Krievija ir gatava ilgstošam konfliktam. Par to varētu liecināt internetā pieejamais Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma projekts, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra palielināt Krievijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Militāristu skaitu paredzēts palielināts par 137 tūkstošiem cilvēku līdz vienam miljonam un 150 tūkstošiem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.