Ukrainā pieaug protestos bojāgājušo skaits

Ukrainā turpinās vardarbīgi protesti un pienāk ziņas par jauniem upuriem. Bojāgājušo skaits tuvojas 30, bet ievainoto skaits - tūkstoš cilvēkiem. Valdības pārstāvji dienā izsludināja valsts mēroga pretterorisma operācijas sākšanu, tomēr protestu epicentrā Neatkarības laukumā Kijevā milicijas vienības vēl nav sākušas jaunus uzbrukumus.

Asiņainās sadursmes izcēlās otrdien, kad vairāki tūkstoši demonstrantu mēģināja ieņemt valsta parlamentu pēc tam, kad pie varas esošās Reģionu partijas deputāti atteicās apspriest opozīcijas priekšlikumu par konstitūcijas maiņu, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras. 

Milicijas un drošības dienestu specvienību kaujiniekiem izdevās padzīt demonstrantus no vairākām ielām, kas ved uz Neatkarības laukumu. Iekļūt pašā laukumā valdības spēkiem tomēr neizdevās pat izmantojot bruņu transportierus. Patlaban vērojams zināms līdzsvars un norit tāds kā pozīciju karš. Maidanu ieskauj dūmi un liesmas, tiek dedzinātas riepas un liesmo aizdedzināti transportlīdzekļi. Gandrīz pilnībā izdedzis laukumam blakus esošais arodbiedrību nams Valdības spēki daļēji ielenkuši laukumu, kurā uzturas ap pieciem tūkstošiem protestētāju.  

Milicija vērš pret viņiem ūdenslielgabalus, gumijas lodes un apdullinošas granātas, protestētāji atbild ar akmeņiem, petardēm un degmaisījuma pudelēm. Diemžēl abās pusēs atskan arī šāvieni. Veselības ministrija ziņo, ka 19 no 28 bojāgājušajiem gan civiliedzīvotāju gan miliču vidū ir ar šautām brūcēm.

Bija daudz ievainoto, bija ievainojumi no granātām, lodēm, apdegumi. Mēs sniedzām pirmo palīdzību un smagāk ievainotos sūtījām uz slimnīcām," saka ārsts Nikolajs.

Gan valdības pārstāvji gan opozīcijas  līderi noliedz, ka būtu ļāvuši izmantot šaujamieročus un vaino savu atbalstītāju nāvē pretējo pusi. Pagājušajā naktī notika opozīcijas līderu un prezidenta Janukoviča tikšanās, kas beidzās bez vienošanās par pamieru.

Esmu ļoti nelaimīgs, tāpēc, ka tā nebija diskusija un prezidents nevēlējās ieklausīties opozīcijā. Viņš tikai atkārtoja, ka opozīcijai un visiem protestētājiem jāpārtrauc demonstrācijas. Bet šobrīd ir svarīgi pārtraukt cīņu abām pusēm un paņemt pārtraukumu," saka viens no opozīcijas līderiem Vitālijs Kļičko.

Savukārt Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paliek pie sava.

Mans pienākums, kā konstitūcijas garantam ir nodrošināt mieru valstī. Tādēļ es  vēlreiz brīdinu opozīcijas līderus, kuri apgalvo, ka vēlas mierīgu atrisinājumu, lai viņi tūdaļ norobežojas no radikālajiem elementiem, kas provocē asinsizliešanu un sadursmes ar likumsargiem. Ja viņi to nedarīs, saruna būs cita. Tomēr es negrasos atrisināt problēmu ar spēku. Vēl ir iespēja pārtraukt konfliktu," uzrunā norādīja Janukovičs.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs gan pēkšņi no amata atcēla bruņoto spēku komandieri Vladimiru Zamanu, nomainot viņu ar admirāli Juriju Iļjinu. Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka prezidents tomēr gatavojas izmantot protestu apspiešanai armiju un līdzšinējais komandieris nebūtu piekritis vērsties pret tautu. Armijas pārstāvji gan pavēstījuši, ka policejiskas funkcijas armija neveiks.  Tikmēr šodien vairākās valsts rietumu pilsētās opozicionāri sarīkoja uzbrukumus administratīvām ēkām, to skaitā policija iecirkņiem. Vietām milicijai izdevies izdzenāt uzbrucējus, citviet ēkas ieņemtas. Ļvovas apgabala pašvaldība, kuru kontrolē opozīcijas partijas pat pasludinājusi, ka pārņem varu reģionā.

Vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā Kijevā atkal izcēlās kaujas starp protestētājiem un miličiem un speciālo uzdevumu vienību „Berkut” kaujiniekiem. Tās ir līdz šim asiņainākās. Dzīvības ir zaudējuši vismaz 26 cilvēki, bet vairākiem simtiem cilvēku bija vajadzīga mediķu palīdzība. Starp bojāgājušajiem ir gan miliči, gan protestētāji.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pavēstījusi, ka Ukraina ir uz pilsoņu kara robežas. Satraukumu par notikušo izteikušas arī ES amatpersonas, savukārt Krievija notikušo vērtē kā revolūcijas mēģinājumu.

Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt