Tikmēr Ukrainas diplomāti turpina aicināt rietumvalstis pastiprināt savu atbalstu Kijevai, jo no šī atbalsta ir atkarīga arī visas Eiropas drošība.
"Titušku" atgriešanās
Ukrainas eksperti norāda, ka daudz lielākas bažas par tiešu militāru uzbrukumu rada dažādas iespējamās provokācijas un citas hibrīdkara izpausmes. Piemēram, ar aizvien lielāku regularitāti tiek saņemtas ziņas par skolu iespējamo mīnēšanu vai citām psiholoģiskā spiediena izpausmēm.
Ukrainas policija ir paziņojusi, ka ir aizturējusi grupu cilvēku, kuri valstī plānojuši organizēt masu nekārtības. Kā vēsta Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis, Kijevā bijis plānots sapulcināt aptuveni 5000 cilvēku, no kuriem aptuveni 1500 būtu tā dēvētie “tituškas” jeb sportiskas miesasbūves jaunieši, kuru uzdevums būtu iesaistīties atklātās sadursmēs ar tiesībsargiem.
2014. gadā par "tituškām" tika saukti prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atbalstam nolīgto algotņu bandu dalībnieki.
Protesta akcijas esot plānotas pat ar asinsizliešanu, turklāt, iespējams, arī ar viltus asiņu izliešanu. Šādi protesti esot plānoti gan Kijevas centrā, gan nākammēnes vēl četros rajonu centros. Aizturētie esot Ukrainas pilsoņi, bet viņu iespējamā saistība ar ārvalstīm vēl tiek skaidrota.
Ukraina negrib būt daļa no Krievijas impērijas
Kijevas centrā svētdien bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku, kuri skaļi pauda pateicību tām rietumvalstīm, kuras šajā laikā izrāda Ukrainai dažādu atbalstu – gan politisko, gan ekonomisko, gan arī militāro. Rietumvalstis aktīvi cenšas mazināt saspīlējumu ar Krieviju un, kā intervijā raidsabiedrībai CBS norādīja Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova, tas būtu jādara arī turpmāk, jo iebrukumu turpināšanās gadījumā neviena valsts nevarēs justies droši. Tieši tāpēc arī visai Eiropai būtu jābūt ieinteresētai palīdzēt Kijevai.
“Iemesls, kāpēc Putins mums uzbruka, nav tas, ka viņš vēlas Ukrainu un tikai Ukrainu. Iemesls ir tajā, ka mēs izvēlējāmies būt demokrātija un mums ir Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas mērķi. Šis ir uzbrukums demokrātijai, tāpēc es uzskatu, ka gadījumā, ja Ukrainai tiks uzbrukts, neviens nevarēs justies drošībā,” norāda vēstniece Markarova.
“Mēs nevēlamies būt daļa no Padomju Savienības, Krievijas impērijas vai Krievijas Federācijas. Mēs esam un gribam būt suverēna valsts, kas cīnās par savu neatkarību.
Un, ja būs vēl jauni uzbrukumi Ukrainai, protams, viņi neapstāsies pie Ukrainas. Tāpēc Eiropas un visas demokrātiskās pasaules interesēs ir palīdzēt mums sevi aizsargāt, kā arī parādīt, ka starptautiskais tiesiskums joprojām darbojas.”
Gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju
Šajās dienās par iespējamo militāro palīdzību Ukrainai izteikusies arī Dānijas premjerministre Mete Fredriksena. Viņa norādījusi, ka Krievijas turpmākas agresijas pastiprināšanās gadījumā militārās tehnikas nosūtīšana uz Ukrainu netiek izslēgta, piebilstot, ka arī pret Krieviju vērstās sankcijas būs nepieredzēti lielas.
Nedēļas nogalē arī Lielbritānija norādīja, ka jaunās britu sankcijas pret Krieviju varētu skart Krievijas enerģētikas kompānijas. Šādu priekšlikumu britu valdība gatavojas iesniegt jau pirmdien. Izdevums “The Times” norāda, ka līdzekļu iesaldēšana un ieceļošanas ierobežojumi skars tās personas, kam ir stratēģiska nozīme Kremļa aprindās.
Par sankcijām aktīvi domā arī ASV politiskā elite. Lai arī pret Ukrainas prasību ieviest pret Krieviju preventīvās sankcijas Rietumu politiķi izturas visai piesardzīgi, ASV Senāta Starptautisko attiecību komitejas vadītājs demokrāts Bobs Menendess ir pieļāvis, ka sankcijas pret Krieviju varētu ieviest arī par jau Krievijas pastrādātajiem uzbukumiem.
Piemēram, kiberuzbrukumi Ukrainai, dažādas provokācijas, mēģinājumi sagraut Ukrainas valdību no iekšienes esot tikai daži no apliecinājumiem šādām darbībām. Sagaidāms, ka saspīlējums Ukrainas pierobežā pirmdien tiks apspriests arī ANO Drošības padomē, kur ASV sola izdarīt pamatīgu spiedienu uz Maskavu.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
