Ukrainā pēc Krievijas triecieniem nākas taupīt elektroenerģiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ceturtdien visā Ukrainā vērojami elektroapgādes traucējumi, varas iestādēm cenšoties taupīt energoresursus pēc postošajiem Krievijas spēku uzbrukumiem. Kā spriež Ukrainas eksperti, krievu militāristi uzbrukumos varētu būt konsultējušies ar enerģētikas speciālistiem Krievijā. Rietumvalstis tikmēr ir solījušas sniegt Ukrainai atbalstu infrastruktūras atjaunošanā.

Pēc pēdējo dienu spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem bojāti ir aptuveni 40 procenti Ukrainas energosistēmas infrastruktūras. Par to paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Aleksandrs Harčenko.

Ukrainā pēc Krievijas triecieniem nākas taupīt elektroenerģiju
00:00 / 02:57
Lejuplādēt

Mēģina maksimāli ierobežot elektroenerģijas patēriņu

Daudzviet turpinās remontdarbi un pieslēgšanās rezerves tīkliem, taču, lai nepārslogotu sistēmu, ceturtdien daudzviet Ukrainā uz laiku tiks pārtraukta vai traucēta energopiegāde.

Piemēram, vēl trešdien vakarā Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitrijs Živickis paziņoja, ka elektrības taupīšanas nolūkā tiek sperti diezgan radikāli soļi.

"Visā apgabalā no pulksten 7 līdz 23 vakarā tiks atslēgta ūdens apgāde. Nedarbosies sabiedriskais elektrotransports. Tiks izslēgts ielu apgaismojums.

Mēs aicinām ražošanas uzņēmumus, restorānus un kafejnīcas izsludināt brīvdienu, sanitāro dienu vai arī maksimāli ierobežot elektroenerģijas patēriņu. No šīs dienas ir atkarīgs tas, kā turpmākajās nedēļās un mēnešos darbosies Ukrainas energosistēma."

Mērķtiecīgi triecieni pret energosistēmu

Kā norāda ukraiņu komentētāji, Krievijas triecieni ar raķetēm un droniem ir galvenokārt tikuši vērsti pret transformatoru apakšstacijām, kas savieno termoelektrostacijas ar energoapgādes tīklu. Tieši šo transformatoru izgatavošana, atjaunošana un uzstādīšana var prasīt ļoti ilgu laiku, līdz pat gadam.

Tā kā kopš padomju laikiem Ukrainas un Krievijas elektrosistēmas ir bijušas savienotas un pēc savas uzbūves ļoti līdzīgas, esot ļoti liela iespējamība, ka krievu militārpersonas konsultē energotīklu eksperti no energotīklu operatora "Rosseti" vai enerģētikas kompānijas "INTER RAO".

Viens no Krievijas mērķiem, iznīcinot energoapgādes infrastruktūru, ir sadalīt Ukrainas enerģijas sistēmu vairākās izolētās daļās, kas liedz iespēju nodot enerģijas pārpalikumus tiem reģioniem, kur to trūkst.

Kā jau pēdējās dienās ziņots, rietumvalstis, tostarp Latvija, steidz piešķirt Ukrainai atbalstu, piemēram, atvēlot finansējumu dīzeļģeneratoru iegādei. Arī ASV ir parakstījušas vienošanos ar Ukrainu par Ukrainas infrastruktūras noturības stiprināšanu un atjaunošanu.

Bažas par HES aizsprosta uzspridzināšanu

Pēdējās dienās arvien biežāk izskan pieņēmumi par to, ka Krievijas spēki varētu gatavot atkāpšanos no Hersonas pilsētas un visa apgabala.

Okupantu varasiestādes trešdien jau paziņoja par atkāpšanos uz Dņepras upes kreiso krastu, lai gan okupantu līderi apgalvo, ka Krievijas armija paliks savās pozīcijās un "cīnīsies līdz nāvei".

Britu izlūkdienests norāda, ka Krievijas spēkiem atkāpšanās pār 1000 metru plato upi sagādās pamatīgas grūtības, jo tilti pār Dņepru ir bojāti karadarbībā. Krievijas spēki varētu uzbūvēt pagaidu pontonu tiltu, bet tas būtu viegls mērķis Ukrainas triecienam.

Amerikāņu analītiķi pieļauj, ka viens no iespējamiem atkāpšanās piesegšanas veidiem varētu būt uzbrukums netālu esošās Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostam, kas nozīmētu ne tikai plašu teritoriju applūšanu, bet arī kārtējos izaicinājumus Ukrainas energoapgādei.

Krievijas propaganda jau brīdinājusi, ka ukraiņi gatavojas uzspridzināt Kahovkas HES dambi, un līdzšinējā pieredze rāda, ka Kremlis cenšas novelt uz Ukrainu atbildību par noziegumiem, ko pastrādājusi pati Krievija.

Par to, ka Krievijas spēku atkāpšanās jau varētu būt sākusies, liecina internetā pieejami video, kur Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā esošajā Enerhodaras pilsētā iebrucēji no pagaidu dzīvesvietām ir sākuši izvest salaupītās preces, turklāt notikusi arī vietējās viesnīcas izlaupīšana.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti