Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdienas aicinājumus atlikt 11.maijā plānotos referendumus par Doņeckas un Luganskas tautas republiku pašnoteikšanos starptautiskā sabiedrība uzņēmusi ar visai atšķirīgām emocijām.
Interneta vidē bieži vien manāma sajūsma par šādu Putina soli, daudziem lietotājiem, tostarp Krievijas opozīcijas aktīvistam Garijam Kasparovam, paužot viedokli par to, ka Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas, iespējams ir panākušas savu un Putins ir sācis baidīties. Citi savukārt pauž neizpratni par notikušo, aicinot aizdomāties par to, kādi tiešām varētu būt patiesie Putina nostājas maiņas iemesli.
Tā, piemēram, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs paudis cerību, ka šāda Krievijas līdera nostāja palīdzēs samazināt saspīlējumu Ukrainas austrumos. Van Rompejs atzinīgi novērtējis arī Putina solījumu atvilkt krievu karaspēku no Ukrainas robežām, vienlaicīgi atzinīgi novērtējot Kijevas valdības apņēmību, izpildot Ženēvas vienošanās nosacījumus.
Daudz piesardzīgāk Putina paziņojumus novērtējušas ASV, kas aicinājumu pārcelt referendumus nosaukušas par pozitīvu soli, vienlaicīgi gan paužot pārliecību, ka no Krievijas puses būtu īstenojami daudz plašāki pasākumi situācijas deeskalācijai. Visskeptiskāk par Krievijas prezidenta izteikumiem izsakās Ukrainas vadība. Ārlietu ministrija paudusi, ka Putina paziņojumi nav nekas vairāk kā vienkāršs farss.
Arī Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paudis viedokli, ka Putins patiesībā tirgojas ar gaisu un tas īsti nepiestāv tik lielas valsts vadītājam.
Pēc Jaceņuka vārdiem, būtu svarīgi Krievijas vadībai paskaidrot, ka nekādi referendumi Ukrainā 11.maijā vispār nav bijuši plānoti. Bet, ja teroristi un separātisti, kurus atbalsta Krievija, ir saņēmuši komandu pārcelt to, kas nav bijis plānots, tā jau esot viņu pašu iekšējā lieta, norādījis Jaceņuks. Premjers paudis gatavību sarunāties ar Ukrainas austrumu reģionu pārstāvjiem, taču ne ar teroristiem.
Tāpat Ukrainas premjers norādījis, ka Ukraina ir gatava jau 10 dienu laikā dzēst savus parādus Krievijai par piegādāto gāzi, ar noteikumu, ka cena par gāzi būs 268,5 dolāri par tūkstoš kubikmetriem.
Jau ziņots, ka abas valstis pašlaik ir iesaistītas asā strīdā par to, kādai ir jābūt dabasgāzes cenai. Krievija turpina pieprasīt 485 dolārus, bet Kijeva ir gatava maksāt ne vairāk kā 385 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Sagaidāms, ka šie jautājumi no jauna tiks skatīti trīspusējās Eiropas Savienības, Ukrainas un Krievijas gāzes sarunās, kuru otrā kārta paredzēta 12.maijā Briselē.
