Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu

Bijušais NATO spēku komandieris Eiropā pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt Krievijas uzbūvēto tiltu, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.

Ukrainas pārstāvji gan atzinuši, ka pašlaik Ukraina negrasās uzbrukt šim objektam, jo Krievija noteikti atbildētu ar masīviem triecieniem pa Kijivu un citām Ukrainas pilsētām.

Amerikāņu ģenerālis Filips Brīdlovs intervijā britu laikrakstam "The Times" atzinis, ka Krimas tilts ukraiņiem būtu "likumīgs mērķis". Brīdlovs norāda, ka Krievija nemitīgi apšauda Ukrainas pilsētas, nogalinot desmitiem tūkstošu cilvēku, tādēļ Ukrainai ir visas tiesības atbildēt.

Uzbrukumu tiltam varētu veikt ar "Harpoon" raķetēm, ko Rietumi piegādā Ukrainai. Krimas tilta iznīcināšana būtu smags trieciens Krievijai, spriež Brīdlovs, kurš no 2013. līdz 2016. gadam komandēja NATO spēkus Eiropā.

Ukrainas amatpersonas vairākkārt teikušas, ka izvērtē iespējas uzbrukt Krievijas infrastruktūras objektiem, tai skaitā Krimas tiltam. 19 kilometrus garais tilts, kas tika uzbūvēts pēc Krimas aneksijas, Krievijai ir arī simboliski svarīgs objekts.

Tomēr, kā norāda bijušais Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Mikola Malomužs, šobrīd Ukrainas bruņoto spēku vadība, visticamāk, atturēsies no uzbrukuma Krimas tiltam.

Pirmkārt, Ukrainas rīcībā joprojām nav pietiekami daudz ieroču, lai iznīcinātu tiltu, jo ar pāris raķetēm to nevar izdarīt. Otrkārt, jārēķinās ar iespējamo Krievijas reakciju.

"Tiltu varētu sabombardēt ar aviāciju un slēgt šo tēmu. Taču ir pieņemts lēmums līdz noteiktam laikam Krimas tiltu neaiztikt, lai neradītu priekšnoteikumus jauniem masīviem Krievijas triecieniem pa Kijivu, lēmumu pieņemšanas centriem, citām Ukrainas pilsētām," vēsta Malomužs.

"Domāju, ka arī mūsu Rietumu partneri atbalsta šo pozīciju, ka tiltu pagaidām nevajag bombardēt, lai neprovocētu Krieviju uz agresīvām darbībām un kodolieroču pielietošanas draudiem."

Malomužs uzskata, ka Ukraina pret Krimas tiltu varētu vērsties brīdī, kad Krievijā valdošais režīms būs novājināts un vairs nespēs izrādīt pienācīgu pretestību.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt