Likuma anotācijā norādīts, ka pēc ievēlēšanas par prezidentu 2010.gadā Janukovičs uzurpējis varu un grāvis nacionālās drošības pamatus. 2014. gadā viņš nelikumīgi pārtraucis pildīt prezidenta pienākumus un aizbēdzis no valsts. Tagad viņam atņemts prezidenta amata nosaukums un eksprezidentiem pienākošās privilēģijas.
Februārī Ukrainas ģenerālprokuratūra oficiāli pieprasījusi Krievijai izdot Janukoviču, kurš pēc varas maiņas bēga uz Krieviju.
Janvārī Kijevas tiesa sankcionējusi Janukoviča arestu. Pirms tam „Interpol” izsludināja Janukoviču meklēšanā. Toreiz Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika paziņojis, ka Krievijas prokuratūra nav saņēmusi no ukraiņu kolēģiem pieprasījumu par Janukoviča un citu viņa režīma politiķu izdošanu.
Janukovičs par Ukrainas prezidentu ievēlēts 2010.gadā un gāzts 2014.gada februārī pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā.
Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Pērn maijā Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja oligarhs Petro Porošenko.
Bet Maskava ilgstoši neatzina Ukrainas jauno varu, norādot, ka tā sarīkojusi apvērsumu un formāli valsts vadītājs arvien esot Janukovičs, kurš ieguvis patvērumu Krievijā.
