FSB trešdien paziņoja, ka saistībā ar Krimas tilta spridzināšanu aizturēti astoņi cilvēki: pieci Krievijas, kā arī trīs Ukrainas un Armēnijas pilsoņi.
Spridzeklis esot vests caur vairākām valstīm
FSB apgalvo, ka tilts spridzināts ar kravas automašīnu, kurā bija ievietots spridzeklis. Sprāgstvielas bija paslēptas 22 polietilēna plēvē ietītos ruļļos, kuru kopējais svars bijis vairāk nekā 22 tonnas (22 770 kilogrami).
Augusta sākumā šī krava no Odesas ostas Ukrainā ar kuģi nogādāta Bulgārijā, no kurienes pārvesta uz Poti ostu Gruzijā. Krava ceļojusi arī caur Armēniju, bet 4. oktobrī šķērsojusi Gruzijas un Krievijas robežu.
6. oktobrī krava nogādāta vairumtirdzniecības bāzē Krasnodaras novadā, no kurienes jau cits kravas automobilis izbraucis uz Simferopoles pilsētu Krimas pussalā (kopš 2014. gada to ir okupējusi Krievija).
8. oktobrī pulksten 06.03 no rīta, kad automašīna bijusi uz Krimas tilta, notikusi tās uzspridzināšana.
FSB apgalvo, ka visu šo operāciju izplānojusi un īstenojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde (GUR) ar tās vadītāju Kirilu Budanovu priekšgalā.
GUR pārstāvis Andrijs Jusovs sarunā ar Ukrainas medijiem pavēstījis, ka nav jēgas komentēt Krievijas specdienestu izdomājumus.
"Visa FSB un Krievijas izmeklēšanas komitejas darbība ir pilnīgas muļķības. Tās ir viltus struktūras, kas apkalpo Putina režīmu.
Tādēļ mēs negrasāmies komentēt viņu kārtējos paziņojumus. Dīvaini, ka pie Krimas tilta viņi nav atraduši kādas vizītkartes," teica Jusovs.
Ukrainā izskanējušas aizdomas, ka sprādzienu sarīkoja pati Krievija
Krievijas izplatīto versiju par sprādziena cēloņiem apšaubījuši arī Ukrainas eksperti, jo, pēc viņu domām, tik lielus postījumus tiltam nevarēja nodarīt ar kravas automašīnā iekrautu spridzekli.
Ukrainā izskanējusi versija, ka Krimas tilta spridzināšanu sarīkoja pašas Krievijas specdienesti, lai radītu ieganstu intensīvākiem uzbrukumiem pret Ukrainu.
Krimas tilts, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krieviju, tika uzspridzināts 8. oktobra rītā.
Krievijai tas ir stratēģiski un simboliski svarīgs objekts, ko 2018. gadā atklāja pats Kremļa saimnieks Putins.
Tādēļ pēc sprādzieniem ukraiņi un viņu sabiedrotie uz šo incidentu reaģēja ar neslēptu prieku.
Krievijas reakcija nebija ilgi jāgaida: Maskava apsūdzēja Ukrainu tilta spridzināšanā un pirmdien sarīkoja masīvu raķešu triecienu vilni pret Ukrainas pilsētām, nogalinot vismaz 19 cilvēku un ievainojot vairāk nekā 100.
FSB vēsta arī par citiem novērstiem "terora aktiem"
FSB trešdien paziņoja, ka esot novērsti arī citi "terora akti" Krievijas teritorijā, kuru gatavošanā apsūdzēja Ukrainas specdienestus.
Maskavas apgabalā aizturēts kāds Ukrainas pilsonis, kurš "Ukrainas specdienestu uzdevumā" caur Igauniju ievedis Krievijā pārvietojamo zenītraķešu iekārtu "Igla". Savukārt kāds cits ukrainis esot aizturēts, jo gatavojies sarīkot "terora aktu" Brjanskas pilsētas loģistikas centrā. Viņam konfiscēts no prettanku raķetes izgatavots spridzeklis, kura jauda bijusi 3 kg trotila ekvivalentā.
FSB apgalvo, ka abi aizdomās turētie esot atzinuši savu vainu un sadarbojas ar izmeklētājiem.
KONTEKSTS:
Uz tilta, kas pār Kerčas šaurumu savieno Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas teritoriju, 8. oktobra rītā notika spēcīgs sprādziens, kas nodarīja nopietnus bojājumus stratēģiski svarīgajam infrastruktūras objektam. Krievijas varasiestādes sākušas notikušā izmeklēšanu, bet Ukrainas amatpersonas paudušas gandarījumu par incidentu.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
