Pirms nedaudz vairāk kā nedēļas Ukrainas prezidents Zelenskis vēstīja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons lūdzis Ukrainu piekāpties tās suverenitātes jautājumā, lai palīdzētu Krievijas līderim Vladimiram Putinam "glābt seju". Makrons arī brīdinājis, ka Eiropai ir jāizvairās no Putina pazemošanas.
Elizejas pils vēlāk noraidīja Zelenska apgalvojumus, uzsverot, ka Francijas prezidents nekad neko nav apspriedis ar Vladimiru Putinu bez prezidenta Zelenska piekrišanas un nekad nav lūdzis Zelenskim piekāpties.
Nesenākie aicinājumi nekavējoties pārtraukt uguni izskanējuši no ASV aizsardzības ministra Loida Ostina un Itālijas premjerministra Mario Dragi. Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Itālija iesniegusi savu piedāvājumu miera plānam. Četru posmu plāns ietver pamieru un frontes līnijas demilitarizāciju ANO uzraudzībā, sarunas par Ukrainas statusu attiecībā pret NATO un Eiropas Savienību, Ukrainas un Krievijas vienošanos par Krimu un Donbasu, kā arī daudzpusēju līgumu par mieru un drošību Eiropā.
Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda pagājušās nedēļas nogalē, klātienē uzrunājot Ukrainas parlamentu, vairākkārt uzsvēra, ka ir jāatbalsta Ukrainas centieni tuvināties Rietumiem, tostarp iestāties Eiropas Savienībā. Vienlaikus viņš arī kritizēja tos, kuri ieteikuši Ukrainai piekāpties Vladimira Putina izvirzītajām prasībām, lai izbeigtu Krievijas uzsākto karu.
Ja miera, ekonomisko interešu vai politisko ambīciju dēļ tiks upurēts kaut centimetrs Ukrainas teritorijas vai tās suverenitāte, tas būs milzīgs trieciens ne tikai ukraiņu tautai, bet arī Rietumiem.
Tā, vizītē viesojoties Ukrainā paudis Polijas prezidents Duda.
"Kijiva ir vieta, no kuras skaidri redzams, ka mums Eiropā nepieciešams lielāks Amerikas atbalsts gan militārā, gan ekonomikas dimensijā. Diemžēl Eiropā pēdējā laikā izskan arī satraucošas balsis, kas pieprasa Ukrainai piekāpties Putina prasībām. Es gribu skaidri pateikt: tikai Ukrainai ir tiesības lemt par savu nākotni. Tikai Ukrainai ir tiesības lemt par sevi," sacīja Polijas prezidents.
Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Podoļaks intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju un nepieņems nevienu vienošanos ar Maskavu, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.
Viņš norādīja, ka Ukrainas nostāja kļūst arvien nelokāmāka, un uzsvēra, ka piekāpšanās negatīvi ietekmētu Ukrainu, jo Krievija pēc jebkāda pārtraukuma karadarbībā uzbruktu vēl negantāk.
"Karš [pēc kaut kādas piekāpšanās] nebeigsies. Pēc laika krievi ar jaunu intensitāti papildinās savus ieročus, karavīru skaitu un strādās pie savām kļūdām, nedaudz modernizēsies, atlaidīs daudzus ģenerāļus (..). Un viņi sāks jaunu ofensīvu, vēl asiņaināku un apjomīgāku," uzskata Podoļaks.
Viņš noraidīja kā "ļoti dīvainus" Rietumos izskanējušos aicinājumus uz steidzamu pamieru, kas ietvertu Krievijas spēku palikšanu teritorijās, kuras viņi ir okupējuši Ukrainas dienvidos un austrumos.
"Krievijas spēkiem ir jāpamet valsts, un pēc tam miera process atkal varēs atsākties," uzsvēra Podoļaks.
Būtu labi, ja Eiropas un ASV politiķi saprastu, ka Krieviju nevar atstāt pusceļā, jo tajā uzplauks revanšistisks noskaņojums un tā kļūs arvien nežēlīgāka, norādīja Podoļaks. "Viņi ir jāsakauj, viņiem jāpiedzīvo sāpīga sakāve," uzsvēra Podoļaks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
