Ukraina noraidījusi šos pārmetumus, ko raksturo kā pret Ukrainu vērstās Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņas sastāvdaļu.
"Amnesty International" uzsver, ka karaspēka izvietošana apdzīvotās vietās ir starptautisko cilvēktiesību pārkāpums, jo tādējādi civiliedzīvotāji tiek padarīti par ienaidnieka uzbrukumu mērķiem.
Such tactics violate international humanitarian law and endanger civilians, as they turn civilian objects into military targets 👇https://t.co/EysZtcqqci
— Amnesty International (@amnesty) August 4, 2022
Saskaņā ar "Amnesty International" veiktās izpētes datiem Ukrainas spēki veikuši apšaudes vai izvietojušies civilo objektu teritorijā 19 pilsētās un ciemos.
Lielākā daļa šo objektu bija kilometriem tālu no frontes līnijas. "Amnesty International" uzskata, ka Ukrainas armijai bija pieejamas alternatīvas dislokācijas vietas, kas neapdraudētu civiliedzīvotājus, piemēram, militārās bāzes mežainā apvidū.
"Es nesaprotu, kāpēc mūsu armija šauj no pilsētām, nevis no laukiem," sarunā ar "Amnesty International" pavēstīja Mikola no Lisičanskas apkaimes.
Tāpat ar organizāciju runājusi kāda sieviete, kuras 50 gadu vecais dēls nogalināts raķešu uzbrukumā uz dienvidiem no Mikolajivas.
"Karavīri uzturējās mājā, kas bija blakus mūsējai, un mans dēls bieži viņiem nesa ēdienu. Es vairākkārt lūdzos, lai viņš neiet uz turieni, jo baidījos par viņa drošību. Tajā pēcpusdienā, kad notika uzbrukums, mans dēls bija pagalmā, bet es biju mājā. Viņš gāja bojā uzbrukuma vietā; ķermenis bija sarauts gabalos. Mūsu māja tika daļēji izpostīta."
"Amnesty International" rīcībā arīdzan ir informācija, ka Ukrainas karavīri bijuši izvietoti skolās Donbasa reģionā un Mikolajivas apgabalā. 22 no 29 skolām atklātas karaspēka klābūtnes pēdas.
"Mēs esam atklājuši tendenci, ka Ukrainas spēki pakļauj riskam civiliedzīvotājus un pārkāpj kara likumus, darbojoties no apdzīvotām vietām," vēsta "Amnesty International" ģenerālsekretāre Agnese Kalamāra.
"Tas, ka Ukraina aizstāvas, neatbrīvo Ukrainas karaspēku no pienākuma ievērot starptautiskās cilvēktiesību normas."
Kalamāra uzsver, ka Ukrainas valdībai nekavējoties vajadzētu pārvietot savus spēkus no apdzīvotām vietām vai evakuēt civiliedzīvotājus no karadarbības zonas.
"Karaspēks nekādā gadījumā nedrīkst izmantot slimnīcas karadarbības veikšanai, bet skolas vai civiliedzīvotāju mājas var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, kad nav citu alternatīvu."
"Amnesty International" arīdzan norāda, ka Ukrainas karaspēka rīcība, izvietojot militārus objektus apdzīvotās vietās, nekādā veidā neattaisno Krievijas apšaudes, kurās nereti iet bojā civiliedzīvotāji.
"Amnesty International" uzsver, ka organizācija iestājas par visu pastrādāto noziegumu rūpīgu izmeklēšanu un visi iegūtie dati tiks nodoti tālākai izpētei un iztiesāšanā Starptautiskajā krimināltiesā.
"Amnesty International" Ukrainas nodaļas pārstāvji tikmēr paziņojuši, ka nav piedalījušies ceturtdien publicētā ziņojuma sagatavošanā.
Ukrainas amatpersonas noraidījušas "Amnesty International" pārmetumus kā nepamatotus.
Today, Moscow tries to discredit the Armed Forces of 🇺🇦 in the eyes of Western societies and disrupt weapons supply using the entire network of influence agents. It is a shame that the organization like @amnesty is participating in this disinformation and propaganda campaign. 2/2
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) August 4, 2022
"Maskava pašlaik mēģina diskreditēt Ukrainas Bruņotos spēkus Rietumu sabiedrības acīs un apturēt ieroču piegādi. Šim nolūkam tiek izmantots viss ietekmes aģentu tīkls. Apkaunojoši, ka tāda organizācija kā "Amnesty International" piedalās šajā dezinformācijas un propagandas kampaņā," norāda Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
"Vienīgais, kad apdraud ukraiņus, ir Krievijas slepkavu un izvarotāju armija, kas ieradusies Ukrainā, lai pastrādātu genocīdu. Mūsu karavīri aizstāv savu tautu un ģimenes.
Ukrainai cilvēku dzīvības ir prioritāte, tādēļ mēs evakuējam iedzīvotājus no karadarbības zonas pilsētām," uzsver Podoļaks.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba raksturojis "Amnesty International" rīcību kā mēģinājumu radīt "viltus līdzsvaru starp noziedznieku un upuri, starp valsti, kas iznīcina tūkstošiem civiliedzīvotāju un veselas pilsētas, un valsti, kas izmisīgi aizstāvas, glābjot savu tautu un visu kontinentu no agresora".
Kuleba aicinājis "Amnesty International" nevis mēģināt pierādīt, ka "visi ir nedaudz vainīgi", bet gan stāstīt pasaulei patiesību par to, kas ir mūsdienu Krievija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
