Ukraina no ASV saņēmusi raķešu sistēmas «HIMARS». Aktuālais 23. jūnijā

Krievijas karaspēks jau 120. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

  • Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
  • Ukrainas armija Luhanskas apgabalā apturējusi krievu uzbrukumu pie Lisičanskas, pretinieks cietis zaudējumus un bijis spiests atkāpties, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Apturēts ienaidnieka uzbrukums arī pie Borivskas, bet pie Raioleksandrivkas kaujas turpinās. Turpinās arī kaujas par kontroli pār Severodonecku.
  • Ukrainā no ASV ieradušās pirmās reaktīvās zalves iekārtas "HIMARS", ceturtdien tviterī paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs. ""HIMARS" ieradušies Ukrainā. Paldies manam amerikāņu draugam un kolēģim Pentagona vadītājam Loidam Ostinam III par šiem varenajiem instrumentiem," raksta Reznikovs. Viņš piebildis, ka krievu iebrucējiem šī vasara būs karsta, bet dažiem tā būs pēdējā vasara. ASV izstrādāto augstas mobilitātes raķešu sistēmu "HIMARS" darbības rādiuss var sasniegt 80 kilometru. Jūnija sākumā Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka ukraiņu artilēristi rīkoties ar sistēmu tiek apmācīti Eiropā. Ukrainai tālas darbības artilērijas sistēmas patlaban ir īpaši vajadzīgas, lai apturētu Krievijas armijas ofensīvu Donbasā.
  • Lielbritānija ceturtdien paziņojusi par jaunām tirdzniecības sankcijām pret Krieviju. Saskaņā ar valdības tīmekļa vietnē publicēto informatīvo paziņojumu eksportētājiem Krievijai turpmāk aizliegts pārdot virkni preču un tehnoloģiju, cita starpā lidmašīnu degvielu, kā arī sterliņu mārciņu un eiro banknotes. Noteikti arī jauni aizliegumi sniegt tehnisko atbalstu un finanšu pakalpojumus, kā arī brokeru pakalpojumus, kas saistīti ar dzelzs un tērauda importu. Uz Krieviju turpmāk aizliegts eksportēt preces un tehnoloģijas, kas izmantojamas iekšējām represijām, preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem, preces un tehnoloģijas, kas izmantojamas kuģniecībā, naftas pārstrādē izmantojamas preces un tehnoloģijas, kā arī citas rūpniecībai svarīgas preces un tehnoloģijas.
  • Eiropas Savienības (ES) galvenās institūcijas liegušas ieeju savās telpās lobistiem, kas pārstāv Krievijas intereses, ceturtdien ziņo amatpersonas. Eiropas Parlaments (EP) šādu lēmumu pieņēma jau jūnija sākumā, un šim piemēram tagad sekojusi arī Eiropas Komisija (EK) un Eiropadome. Lēmums attiecas uz visiem reģistrētajiem Krievijas interešu pārstāvjiem, kuriem līdz šim bijusi pieeja ES institūciju ēkām, lai tiktos ar komisāriem, EP deputātiem vai viņu biroju darbiniekiem. Šis lēmums pieņemts, īstenojot sesto sankciju paketi pret Maskavu, kas apstiprināta, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī sankciju pakete cita starpā paredz aizliegumu sniegt Krievijai sabiedrisko attiecību un konsultāciju pakalpojumus. Krievijas diplomātiem un amatpersonām pieeja ES institūcijām liegta jau iepriekš. Taču līdz šim tā nebija liegta ES pilsoņiem, kas pārstāv Maskavas intereses.
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 34 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī krievi zaudējuši 1504 tankus, 3632 bruņutransportierus, 756 lielgabalus, 240 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 620 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2548 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
  • Ukrainas armija sašāvusi vēl vienu Čūsku salā izvietoto pašgājēju zenītartilērijas iekārtu "Pancir S1", ceturtdien ziņo operatīvais štābs "Dienvidi". Saskaņā ar Ukrainas armijas izlūkdienesta datiem krievi Čūsku salā ir izvietojuši zenītartilērijas apakšvienības, trīs daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, ātrlaivu grupu un īpašo uzdevumu vienības. Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs uzsvēris, ka operācija pret krievu kontingentu Čūsku salā tiks turpināta, kamēr sala tiks pilnībā atbrīvota no iebrucējiem.
  • Krievu hakeri izvērš plaša mēroga kiberuzbrukumus Ukrainas sabiedrotajiem Rietumos, trešdienas vakarā brīdinājis ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Microsoft". Hakeri, piemēram, uzbrūk NATO dalībvalstu valdību datortīkliem, norāda uzņēmums. Lai gan galvenais uzbrukumu mērķis ir ASV, "Microsoft" eksperti ārpus Ukrainas konstatējuši kiberuzbrukumus 128 organizācijām 42 valstīs. Krievu hakeriem izdevies ielauzties 29% no tiem datortīkliem, kam tie uzbrukuši, un gandrīz ceturtdaļā no veiksmīgajiem uzbrukumiem tikusi nolaupīta informācija, vēsta uzņēmums. Tajā pašā laikā "Microsoft" norāda, ka kopš pilna mēroga atklātas karadarbības uzsākšanas, Ukrainas informācijas tehnoloģiju infrastruktūra tikusi pakļauta gan krievu kiberuzbrukumiem, gan raķešu triecieniem. Tomēr Ukrainas datorsistēmas apliecinājušas, ka tās ir ārkārtīgi dzīvotspējīgas šādu uzbrukumu apstākļos. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka savlaicīgi veikti preventīvi pasākumi.
  • Lielbritānijas militārais izlūkdienests uzskata, ka Krievijas armijas virzīšanās uz priekšu Ukrainā tuvākajos mēnešos palēnināsies, jo tā izsmeļ savus resursus, intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Izteikumos, kurus trešdien publicēja Vācijas laikraksts "Sueddeutsche Zeitung", Džonsons sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēks virzās uz priekšu Donbasā, radot postījumus, bet zaudējot daudz karavīru un ieroču.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt