Ukrainā nemierīga nakts un rīts – gaisa trauksme un triecieni Sumu apgabalā

Pagājusī nakts un otrdienas rīts Ukrainā bijuši diezgan nemierīgi, jo pēc ilgāka laika faktiski visas valsts teritorijā tika izsludināta gaisa trauksme. Zināms, ka triecieni izdarīti pa Sumu apgabalu, kurā ir cietušie.

Sprādzieni naktī bija dzirdami arī Harkivā. Septiņas raķetes palaistas arī pa Dnipro, taču mērķi – dzīvojamo rajonu – sasniegusi tikai viena. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka šajā triecienā cietušo nav.

Par Lisičanskas likteni

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs paudis, ka Lisičanskas pārņemšana savā kontrolē ir pēdējais lielais Krievijas panākums Ukrainā. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas bruņoto spēku atvilkšana no Lisičanskas ļaus stabilizēt situāciju frontē, jo aizsardzības blīvums ievērojami palielināsies.

Arestovičs norādīja, ka ienaidniekiem priekšā ir dabiskais šķērslis – Severskijdonecas upe, kura vēl ir jāšķērso.

Arestovičs arī izteicies, ka Lisičanskas ieņemšana Krievijas spēkiem ir maksājusi dārgi un paši pieticīgākie aprēķini liecinot, ka bojā varētu būt gājuši līdz pat 7000 iebrucēju. Šāda informācija gan būtu jāizvērtē ļoti kritiski, jo tā var tikt pārspīlēta.

Vienlaikus Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis atzinis, ka, neskaitot nelielu pelēko zonu, var secināt, ka Krievijas spēki pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu.

Lai arī pagājušajā nedēļā Krievija paziņoja par aiziešanu no Čūsku salas, savu klātbūtni Melnajā jūrā tā ievērojami nav samazinājusi. Pašlaik Melnās jūras ziemeļrietumu daļā uzturoties vismaz trīs karakuģi un divas zemūdenes, no kuriem kopumā iespējams palaist vismaz 30 „Kalibr” raķetes.

Domā par atjaunošanu un jauno ražu

Ukrainas valdība ir uzsākusi īpašas elektroniskās kartes izveidi, kurā tiks atspoguļoti visi Krievijas nodarītie postījumi. Kā Ukrainas atjaunošanai veltītajā konferencē paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, šī karte Ukrainas partneriem kopā ar ekspertiem un vietējo varas iestāžu pārstāvjiem palīdzēs sagatavot tehniskos projektus reģionu atjaunošanai un pārveidei.

Šmihaļs arī uzsvēris, ka ir izteikts piedāvājums šādus Ukrainas atjaunošanas birojus atvērt Vašingtonā, Briselē, Londonā un citās pilsētās, taču centrālais birojs, protams, būtu Kijivā.

Lai arī aktīvā karadarbība Ukrainā joprojām turpinās, dažviet Ukrainā jau tiek domāts par labības novākšanu.

Bet šajā laikā radiostacijas „Radio Svoboda” projekts „Shēmas” ir izpētījuši, kā Krievija no okupētās Krimas izved ukraiņu labības krājumus. Kuģiem, kas pārvadā graudus, tiek regulāri izslēgtas satelītiekārtas, taču to pārvietošanos ir izdevies fiksēt ar satelītu uzņēmumu palīdzību.

Noskaidrots, ka graudi sākotnēji Krimā tiek atvesti no Hersonas un Zaporižjas apgabaliem un pēc tam tiek vesti uz Turcijas ostām, lai arī Turcijas vadība atkārtoti apgalvojusi, ka šādus graudus neiepērk.

Norāda uz Krievijas budžeta grūtībām

Ukrainā zagto graudu eksports ienes ievērojamus līdzekļus Krievijas ekonomikai, pret kuru ir vērstas nepieredzēti lielas rietumvalstu sankcijas.

Kā apgalvo izdevums “Moscowtimes.eu” par to, ka Krievijas budžets sāk saskarties ar nopietnām grūtībām, liecina valdības lēmums ievērojami samazināt federālo budžetu. Tuvākajos trijos gados Finanšu ministrija rosinot samazināt tēriņus par aptuveni 29 miljardiem eiro. Tostarp paredzēts ievērojami mazināt infrastruktūras izbūves projektus, samazināt rūpniecības attīstību, ekonomēt uz zinātnes rēķina, mazināt līdzekļus lauksaimniecībai, kosmosa izpētei, kā arī inovatīvajai ekonomikai. Par aptuveni 275 miljoniem eiro plānots samazināt finansējumu arī okupētās Krimas attīstības programmai.

Tikmēr Lielbritānija no šodienas ir ieviesusi jaunas ekonomiskās, tirdzniecības un transporta sankcijas pret Baltkrieviju, jo Aleksandra Lukašenko režīms turpina aktīvi atbalstīt iebrukumu Ukrainā. Lielbritānija ir aizliegusi naftas pārstrādes produktu, dzelzs un tērauda, kā arī dažādu tehnoloģiju eksportu. Tāpat Baltkrievijai ir liegta piekļuve britu finanšu pakalpojumiem, aizliedzot vairumam baltkrievu kompāniju izlaist Londonā parādzīmes un vērtspapīrus.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt