Ukraina negrasās ievest armiju Krimā; bet karaspēkā ir paaugstināta kaujas gatavība

Ukraina nemēģinās ar spēku apturēt Krievijas agresiju Krimā un pussalas okupāciju, lai neapdraudētu savas austrumu robežas, paziņojis Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs, vēsta AFP. Tikmēr ukraiņu karaspēka izsludināta paaugstināta kaujas gatavība un regulāri tiek novērstas dažādas provokācijas.  

 „Mēs nevaram sākt militāru operāciju Krimā, jo tādā veidā mēs „noliksim zem sitiena” mūsu austrumu robežas, un Ukraina kļūs neaizsargāta,” sacījis Turčinovs.

Viņš arī paudis pārliecību, ka Krimā falsificēs 16.martā iecerētā referenduma rezultātus par republikas pievienošanos Krievijai.  

„Tas, ko viņi dēvē par referendumu, notiks nevis Krimā, bet Kremļa kabinetos,” teicis Turčinovs.
 

Ukrainas Ārlietu ministrija jau ir paudusi skaidru protestu Krievijas kolēģiem par  Krimas autonomās republikas un Sevastopoles neatkarības deklarācijas atzīšanu. Paziņojumā norādīts, ka, pārkāpjot dažādus vietējos un starptautiskos līgumus, Krievija nepieļaujami iejaucas Ukrainas iekšējās lietās, tādējādi nodarot nopietnu kaitējumu kaimiņattiecībām.

Vienlaicīgi tiek saņemtas ziņas, ka Ukrainas Hersonas apgabalā Ukrainas Drošības dienests ir aizturējis grupu ar Krievijas bruņoto spēku spiegiem, kas bija iekļuvusi valsts teritorijā, apejot robežkontroles punktus,  ziņo portāls „Censor.net”.

Savukārt pie Ukrainas robežām Krievijas federācija ir sarīkojusi militārās mācības, kurās piedalās 220 000 karavīru.  Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu pildītājs Igors Tenjuhs paziņojis, ka daļa no mācībām plānotas arī Krimā. Pēc viņa vārdiem, pašlaik Krimā atrodas 18 430 krievu karavīri, kas esot par sešiem tūkstošiem vairāk, nekā atļauts. Arī šī iemesla dēļ Ukrainas armijā izsludināt paaugstināta kaujas gatavība.

Trešdien uz Maskavu ir devies arī ilggadējais Krimas tatāru Medžlisa jeb tautas padomes līderis un tagad Ukrainas tautas deputāts Mustafa Džemilevs, kurš prasīšot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izvest Krievijas spēkus no Ukrainas.  

Bet tikmēr Augstākās Radas pilnvarotā pārstāve cilvēktiesību jautājumos Valērija Lutkovska konstatējusi, ka Krimā tiek pārkāptas tiesības uz dzīvi, tostarp karavīru, tiek ierobežota informācijas brīvība un piekļuve tai. Pēc Lutkovskas vārdiem, Krimā dienošo ukraiņu karavīru ģimenes tiek pakļautas nepieļaujamam spiedienam, pazūd žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti. Viņa arī norādījusi, ka jau tagad ir novērojams bēgļu pieplūdums no Krimas.

Jaunā Krimas valdība arī paziņojusi par turpmākajiem soļiem ekonomikas sfērā - tuvākajās dienās plānots nacionalizēt valsts kompānijas, kas atrodas pussalas teritorijā, kā arī kara floti. Jaunā vara arī paziņojusi, ka Krimā sāk ienākt arī Krievijas bankas, bet pašlaik šeit izvietotās Ukrainas banku filiāles varēs pārreģistrēties kā ārvalstu bankas.

Krimas autonomijas premjerministrs Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka drošības nolūkos referenduma laikā gaisa telpa virs Krimas tiks slēgta. Jau tagad Simferopoles lidosta nepieņem lidojumus no Kijevas vai Stambulas, taču lidojumi no Maskavas notiek pēc plāna.  Aksjonova vietnieks Rustams Temirgalijevs paziņojis, ka galvenais mērķis ir ierobežot provokatoru nonākšanu republikas teritorijā.

Savukārt Krievijas galvaspilsētas Maskavas tiesa trešdien neklātienē arestējusi ukraiņu kustības „Labējais sektors” līderi Dmitriju Jarošu, kurš tiek apsūdzēts aicinājumos uz terorismu un ekstrēmismu. Jarošam, kurš paudis gatavību startēt 25. maijā plānotajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās, par izvirzītajām apsūdzībām var piespriest no 5 līdz 7  gadiem cietumā.

Jau ziņots, ka otrdien Krimas parlaments pasludināja Krimas un Sevastopoles neatkarību, paredzot, ka pēc 16.marta referenduma, ja tajā tiks atbalstīta pievienošanās Krievijai, jaunā neatkarīgā valsts lūgs Krieviju uzņemt to savā sastāvā.

Kijeva un starptautiskā sabiedrība jauno Krimas varu un arī iecerēto referendumu neuzskata par leģitīmu. Tikmēr Krimā aizvien aktīvāk darbojas bruņotie vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki.  Viņi ieņēma vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt