Ukrainā neapmierinātība ar korupciju pagaidām tikai gruzd fonā

Bijušais Gruzijas prezidents un bijušais Odesas gubernators Mihails Saakašvili,  nonākdams sava bijušā sabiedrotā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko nežēlastībā, saviem politiskajiem mērķiem aktualizējis gauso cīņu pret korupciju un augošo neapmierinātību ar Porošenko rīcību.

Saakašvili un citi Porošenko kritiķi uzskata, ka prezidents cenšas konsolidēt savu varu uz reformu rēķina. 

Tomēr politikas vērotāji secina – Saakašvili ir pārrēķinājies. Nemiers pret pašreizējo situāciju valstī gruzd, taču tikai fonā. Laikā, kad valsts austrumos joprojām regulāri iet bojā ukraiņu karavīri, revolucionāra noskaņojuma Ukrainas sabiedrībā nav.

Politologs Volodimirs Fesenko  norāda, ka Saakašvili “cenšas izmantot mīlestības trūkumu pret Porošenko, lai radītu jaunu protesta kustību, taču pagaidām nekas neizdodas – lielākā daļa cilvēku netic ne valdībai, ne opozīcijai, turklāt Saakašvili daudzi uzskata par svešinieku”.

Tomēr tas nenozīmē, ka Saakašvili izteiktā neapmierinātība ar gauso cīņu pret korupciju nerezonē Ukrainas sabiedrībā un arī Ukrainas sabiedroto vidū ārvalstīs.

Ārvalstu politiķi un diplomāti, kā arī starptautiskie aizdevēji bažījas par mēģinājumiem vērsties pret divām pretkorupcijas institūcijām, kas kļuvušas par jauno laiku un cerīgo pārmaiņu simbolu. Prezidenta Porošenko sabiedrotie tiek vainoti mēģinājumos apturēt nacionālā pretkorupcijas dienesta un pretkorupcijas centra izmeklēšanas.

Nacionālā pretkorupcijas dienesta vadītājs Artjoms Sitniks uzskata, ka “politiķi bija pieraduši, ka jebkura ierosinātā lieta var tikt apturēta un par to iespējams vienoties”.

“Tagad viņiem nākas saskarties ar institūciju, kuru nav iespējams kontrolēt. Tāpēc visu laiku notiek uzbrukumi, kas sākās jau sen,” saka Sitniks.

“Tas notiek cikliski, un spiediens pieaug. Un tas ir tieši saistīts ar to, ka mēs izmeklējam arvien vairāk korupcijas lietu pret cilvēkiem, kuri kontrolē medijus un administratīvos resursus, kas tiek vērsti pret mums,” pauž Sitniks.

Tomēr ar sabiedroto atbalstu no Rietumu pasaules pretkorupcijas cīnītāji cer, ka šo spiedienu izdosies izturēt un pārmaiņas, kaut gausas, ir neatgriezeniskas.

Pretkorupcijas centra vadītājs Vitālijs Šabuņins saka: “Mēs esam radījuši valsts institūcijas un spēles noteikumus likumdošanas līmenī, kas vērsti pret korupcijas saknēm”.

“Nekas nenotiek ātri, it īpaši bez pretkorupcijas tiesas. Taču šos mehānismus vairs nevar apturēt. Vai nu šis prezidents un šī politiskā elite izveidos pretkorupcijas tiesu un tiks pārvēlēti, vai arī viņi zaudēs un to izdarīs cits prezidents. Taču process ir neatgriezenisks,” pārliecināts Šabuņins.

Būtiskas pārmaiņas vēl varētu nest 2019. gada parlamenta vēlēšanas un laiks pirms tām. Petro Porošenko prezidenta amatā tika ievēlēts kā kompromisa kandidāts, kuru tauta izvēlējās ātri, lai atjaunotu stabilitāti un reaģētu uz Krievijas agresiju. Ļoti iespējams, ka šādu kompromisu nebūs iespējams atkārtot un viņa sabiedrotie parlamentā, kuru vidū ir arī pašreizējais premjerministrs Volodimirs Groismans, varētu ciest ievērojamus zaudējumus.

Vienlaikus valdošajiem politiķiem jāpatur prātā arī īpaši neapmierināto viedoklis. Lai gan šie cilvēki pagaidām ir mazskaitlīgi, konflikta dēļ ar Krieviju tie jau ir pavisam cita kalibra protestētāji nekā pirms četriem gadiem.

“Tad mēs stāvējām ar mietiem un akmeņiem, tagad šeit lielākā daļa ir karavīri. Mēs esam izgājuši cauri karam, un mums zaudēt nav ko,” saka Saakašvili atbalstītājs Serhijs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt