Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējās diennakts laikā Krievijas armija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotajām vietām. Amatpersonas aicina saglabāt modrību, jo pretinieks piektdien, 14. oktobrī, varētu veikt plašus uzbrukumus saistībā ar valstī atzīmējamo Ukrainas aizstāvju dienu.

Apšaudes

Ukrainā naktī uz piektdienu turpinājušās Krievijas armijas apšaudes. Kārtējo reizi naktī apšaudīta Zaporižja. Manīti arī Irānā ražotie droni pašnāvnieki. Par cietušajiem ziņu nav.

Uzbrukumi īstenoti arī dienvidos esošajā Mikolavijas apgabalā.

Bet sprādzieni ceturtdienas vakarā bija dzirdami arī Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu. Apgabalu gubernatori tajos vainoja Ukrainas armiju.

Aicina būt modriem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videouzrunā uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos.

Zelenskis aicināja ukraiņus ieklausīties uzlidojumu brīdinājumos, īpaši piektdien. Tas tādēļ, ka 14. oktobrī tiek svinēta Ukrainas aizstāvju diena. 2014. gadā toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstīja dekrētu, ar kuru bijušās Padomju Savienības telpā daudzviet atzīmētā Tēvzemes aizstāvju diena, kas tiek svinēta 23. februārī, tika nomainīta pret Ukrainas aizstāvju dienu.

Varasiestādes arī turpina apkopot informāciju par 10. un 11. oktobrī notikušo Krievijas raķešu masveida uzbrukumu sekām. Tiek ziņots, ka postījumi nodarīti 38 izglītības iestādēm.

Patlaban tiekot darīts viss iespējamais, lai ēkām varētu iestiklot logus, saremontēt jumtus un veikt citus atjaunošanas darbus. Postījumi nodarīti arī kādai Izglītības un zinātnes ministrijas ēkai Kijivā.

Plāno veidot tribunālu

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja šonedēļ atzina Krieviju par teroristisku režīmu, bet valsts dalību ANO Drošības padomē par nelikumīgu. Ukrainas prezidents savā ikvakara uzrunā uzsvēris, ka ir ļoti svarīgi, lai tas būtu politisks signāls visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm visā pasaulē valstis, ka ar šo teroristu grupējumu nav, par ko runāt.

Prezidents arī sacīja, ka tiks izveidots īpašs tribunāls Krievijas noziegumiem Ukrainā. Viņš norādīja, ka Ukraina nodrošinās īpaša kompensācijas mehānisma darbību, lai Krievija par šo karu atbildētu ar saviem īpašumiem.

Ukrainas ģenerālprokuratūra norādīja, ka Ukrainā reģistrēti vairāk nekā 57 000 noziegumi, kas saistīti ar pilna mēroga iebrukumu. To vidū agresijas un kara noziegumi, kara likumu un paražu pārkāpumi, agresīva kara plānošana, sagatavošana vai ierosināšana un vadīšana, kara propaganda un citi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti