Baltkrievijas galvaspilsēta Minska ir izraudzīta par neitrālo zonu, kurā uz sarunām tiekas tā sauktās kontaktgrupas pārstāvji. Tajā ir gan Krievijas atbalstīto separātistu, gan Ukrainas valdības, gan Krievijas, neitrālās trešās puses delegāti.
Arī šoreiz sarunu galdu visas puses pametušas bez konkrēta iznākuma un vienošanās, nesniedzot arī nekādu detalizētu informāciju medijiem.
Vienīgi Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kučma, kurš piedalās sanāksmēs kā Ukrainas valdības pārstāvis, pēcāk paziņoja, ka bija plānotas konsultācijas par tā saukto Minskas vienošanos, kas paredz konkrētus pasākumus drīzākai saspīlējuma mazināšanai. Taču uz sanāksmi nebija ieradies pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko un Luganskas tautas republikas līderis Igors Plotņickis, kuriem ir paraksta tiesības. Viņi bija atsūtījuši pārstāvjus, kuri atteikušies apspriest tūlītēju uguns pārtraukšanu un smagā bruņojuma atvilkšanu.
Separetāisti esot arī izvirzījuši ultimātu Ukrainas militārajiem spēkiem vienpusēji pārtraukt uguni, kam ukraiņu puse nav piekritusi.
„Ukraina nepieņem nekādus ultimātus un priekšnosacījumus. Mūsu principiāla pozīcija ir miermīlīga situācijas noregulēšanai Doņeckas un Luganskas apgabalos un abu pušu tūlītēja uguns pārtraukšana,” tā Leonīds Kučma.
Viņš arī uzsvēris, ka jau tuvākajā laikā gaida oficiālu Krievijas puses reakciju. No Krievijas puses sanāksmē piedalījās vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un sabiedriskās organizācijas "Ukrainas izvēle" pārstāvji.
Tiek uzskatīts, ka kaujinieki kā priekšnosacījumu reālam pamieram izvirzījuši jaunas teritoriālas prasības, kas Ukrainas pusei nav pieņemams. Tikmēr konflikta karstajos punktos turpinās ļoti plaša prokrievisko kaujinieku ofensīva ar ievērojamiem karavīru un civiliedzīvotāju upuriem.
No pašas Ukrainas pienāk skumjas ziņas. Pēdējās diennakts laikā kaujās starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas drošības spēkiem dzīvību zaudējuši jau 40 cilvēku.
Vairāk nekā desmit ir arī civiliedzīvotāju. Pienāk pretrunīga informācija par to, vai separātistiem ir izdevies pavirzīties tālāk un ieņemt divas jaunas Austrumu Ukrainas pilsētas, viena no tām ir stratēģiski nozīmīgā Vuglegirska. Separātisti apgalvo, ka tā ir pilnīgā viņu kontrolē, kamēr Ukrainas karaspēks to noliedz.
Kaujas patlaban koncentrējas ap stratēģiski nozīmīgo transporta mezglu Debaļcevu, kas atrodas ap 50 kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no nemiernieku kontrolētās Doņeckas.
Kara skartās teritorijas panikā pamet civiliedzīvotāji. Valdība gādā autobusu izbraukšanai.
„Saskaņā ar ārkārtas situāciju, patlaban notiek cilvēku evakuācija no Debaļcevas. Daļa autobusu ar cilvēkiem nosūtīti izmitināšanai Svetagorskā, daļa autobusu nonāk šeit un tālāk mēs cilvēkus ievietojam vilcienos, kas ir gatavi doties uz Harkovu,” pavēstīja dienestu pārstāvis Oļegs Zontovs.
Krievija varasiestādes joprojām noliedz atbalstu prokrieviskajiem separātistiem, lai gan to vairs neapšauba nedz ASV, NATO, nedz Eiropas Savienība, nedz daudzas citas valstis un starptautiskas organizācijas. Kremlis līdz šim ir atzinis vienīgi to, ka kaujās Ukrainā varētu būt Krievijas brīvprātīgie.
Kā jau iepriekš norādījuši NATO virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis Filips Brīdlovs Krievijas atbalstītie separātisti ir teju guvuši jaunu elpu un pēdējā laikā vairākās vietās izrāda lielāku spiedienu uz Ukrainas militārajiem spēkiem un pavirzījuši kontaktlīniju tālāk uz Rietumiem, kas liecina, ka separātisti ir saņēmuši palīdzību.
Ukrainas armijas pozīcijas stratēģiski svarīgās Debaļceves pilsētas apkārtnē turpina aktīvi apšaudīt, un, lai gan pārbaudīt informāciju par notiekošo frontes līnijas virzību ir grūti, vairāki avoti liecina par jauniem prokrievisko spēku militāriem panākumiem. Kaujinieki, kuru vidū pēc Ukrainas teiktā ir ievērojams skaits Krievijas armijas un specdienesta karavīru, kā arī Krievijas bruņutehnika, varētu būt pārņēmuši vēl vienu Debaļceves tuvumā esošo apdzīvotu vietu.
Asas cīņas turpinās arī par iepriekš Ukrainas armijas kontrolēto Ugļegorsku, kur sadursmes notiek jau pilsētas ielās. Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms, taču abas karojošās puses varētu būt nesušas ievērojamus zaudējumus, turklāt bojāgājušo vidū ir arī civiliedzīvotāji. Karadarbības skartajās apdzīvotajās vietās un to apkārtnē dadzi cilvēki ir iesprostoti nespējot nespēj pamest apšaudes zonu.
"Gaismas nav, ogļu nav un līdz ar to arī siltuma nav. Pilsētā nekas vairs nav palicis – visi veikali ir aizvērti. Visu laiku šauj - jau no paša rīta," stāsta Debaļceves iedzīvotājs.
"Situācija ir pasliktinājusies tik tālu, ka nācies pilnībā pārcelties uz pagrabu un šeit dzīvot," bilst cits Debaļceves iedzīvotājs.
Šķietamie prokrievisko spēku militārie panākumi, kas ievērojami pieauguši kopš neievērotā pamiera izsludināšanas, mainījuši arī līdzšinējo kaujinieku līderu nostāju. Sarunu laikā Minskā, kas atkal noslēdzās bez vienošanās par reālu pamieru, izskanējis, ka separātistu līderi vairs nav apmierināti ar demilitarizācijas zonas robežu, kura tika noteikta pēc Minskas sarunām rudenī. Pēc dažādām ziņām kopš tā laika Ukraina zaudējusi kontroli pār vēl vairāk nekā 500 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
