Mācībās, kuru mērķis ir sagatavoties iespējamai situācijas eskalācijai, norit jau vairākas nedēļas. Tādas, kurās piedalās arī civiliedzīvotāji, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes, lielākoties organizē nedēļas nogalēs. Kaut arī ukraiņi gatavojas dažādiem scenārijiem, netiek novērota plaša iedzīvotāju pārvietošanās vai emigrācija.
“Ceram, ka vērienīga eskalācija nesāksies, tāpēc par Ukrainas atstāšanu pagaidām nedomājam. Domāju, ka ir liela iespēja, ka nekas nenotiks. Bet kas zina,” atzīmēja Zaporožjes iedzīvotājs Oļegs.
Savukārt Kijevas iedzīvotāja Ludmila sacīja: “Domāju, ka mums vajadzētu uztraukties par to, ko varam ietekmēt. Protams, es lasu ziņas, bet cenšos nesatraukties. Godīgi sakot, es nemaz tik ļoti nesatraucos.”
Kijevā sastaptajiem iedzīvotājiem par situāciju dažādi viedokļi un attieksmes.
Jurijs: “Nedomāju, ka ir pamats baidīties, taču tas mazliet satrauc. Bet armija mums ir laba un spējīga. Satraukums, protams, parādās, jo medijos, televīzijā par to runā. Taču nevar teikt, ka mēs ļoti pārdzīvotu. Zinu, ka jebkurā brīdī esmu gatavs viņiem stāties pretim.”
Katja: “Mēs jau zinām, kas tas ir, esam pieraduši. Skatīsimies, kā izvērtīsies situācija.”
Andrejs: “Mans viedoklis ir, ka tas ir izdevīgi gan Krievijai, ekonomiski, jo ir tāds izteiciens – “seko naudai”, gan arī ASV, jo zinu, ka Baidens zaudējis reitingus, un vajag kaut ko, uz kā tos celt. Un Putinam tas ir gan uzmanības pievēršana, gan arī naftas un gāzes cenas atkal pacēlušās šīs situācijas dēļ,.”
Irīna: “Es cenšos nesatraukties, un ziņas neklausīties. Mani tas viss uzvelk. Bojā garastāvokli. Es pati tur neko mainīt nevaru, tādēļ palīdzu pati sev, kā varu. Protams, ir satraucoši, nemierīgi.. Cenšos domāt par labo!”
Andrejs: “Ja godīgi, tam īpaši nesekoju līdzi, bet esmu par to dzirdējis. Tādas īpašas panikas man nav. Ja būs, tātad būs. Ja nebūs, tad nebūs. Tāpat arī līdz šim dzīvojām.”
Natālija: “Protams gribētos, lai visur būtu miers. Ko gan vajag… lūk, saule, debesis, zeme. Nesaprotu, kas ir jādala? Zeme ir viena visiem. Tādēļ mēs visi vēlamies mieru. Un laimi mūsu bērniem. Man aug mazbērni, negribētos, ka viņiem jāiet karā. Mazdēls aug, jau 16 gadu. Meita arī pārdzīvo, ka tik viņam nav jāiet karā. Protams, ja vajadzēs, tad neko.. Bet cerēsim, ka viss būs labi. Tāda vienīgā cerība.”
KONTEKSTS:
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.
Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
