ĪSUMĀ:
- Tuvāko nedēļu laikā varētu notikt Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās.
- Lai arī Krievija solīja mazināt militāro aktivitāti pie Kijivas un Černihivas, Lielbritānija paredz sīvas cīņas galvaspilsētā.
- NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs: Krievijas spēki neatkāpjas, bet gan mēģina pārgrupēties jaunai ofensīvai.
- Krievija grasās rīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.
- Ukraina cer caur humāno koridoru no aplenktās Mariupoles evakuēt iedzīvotājus un nogādāt humānās kravas.
- Mazinās Baltkrievijas armijas iebrukuma iespēja Ukrainā.
- Ukrainas energokompānija "Energoatom" vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki sākuši pamest Čornobiļas AES teritoriju.
- Rietumu izlūki pauž – Putins tiek maldināts, nezina patiesību par kara gaitu un Krievijas ekonomikas patieso stāvokli.
- Putins pieprasa, lai Eiropas valstis par Krievijas gāzi norēķinās ar rubļiem; pretējā gadījumā draud pārtraukt gāzes piegādes.
- Teksta tiešraides sākums.
31.03.2022 22.49
Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums'" atzina, ka patlaban notiek darbs, kā Eiropas Savienībā (ES) sankcijām pakļautajiem Krievijas oligarhiem konfiscētos aktīvus varētu novirzīt Ukrainas kara bēgļu problēmu risināšanai.
"Pašreiz notiek aktīvs darbs šajā virzienā, kas attiecas uz konfiscētajiem oligarhu aktīviem. Kādā veidā šos konfiscētos līdzekļus var novirzīt... Pamatā doma ir novirzīt Ukrainas bēgļu problēmu risināšanai, tajā skaitā attiecībā uz bēgļiem, kas ir pašas Ukrainas teritorijā," teica Dombrovskis.
31.03.2022 22.43
Krievija paplašinājusi Eiropas Savienības (ES) līderu un amatpersonu sarakstu, kam aizliegts ieceļot valstī, ceturtdien pavēstīja Ārlietu ministrija, par šo lēmumu paziņojot pēc bezprecedenta sankcijām, kas Krievijai noteiktas par iebrukumu Ukrainā.
"Ierobežojumi tiks noteikti ES augstākajai vadībai, arī vairākiem Eiropas komisāriem un ES militāro struktūru vadītājiem, kā arī vairumam Eiropas Parlamenta locekļu, kas virza pret Krieviju vērstu politiku," pavēstīja ministrija.
Pārējo sankcijām pakļauto cilvēku vidū ir "augsta ranga amatpersonas, sabiedriskās figūras un mediju līdzstrādnieki, kas ir atbildīgi par nelegālo pret Krieviju vērsto sankciju virzīšanu, kūdīšanu uz rusofobiskiem noskaņojumiem un krieviski runājošo cilvēku tiesību un brīvību pārkāpšanu," teikts paziņojumā.
Par to ir informēta ES delegācija Maskavā.
"Jebkuras naidīgas sankcijas "no ES vai tās dalībvalstu puses izsauks "asu atbildi", norādīja ministrija.
Rietumu sankcijas vērstas pret Krievijas tautsaimniecību. Ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana noteikta vairākiem Krievijas vadības cilvēkiem, arī prezidentam Vladimiram Putinam.
31.03.2022 21.42
ASV paplašinājušas Krievijai noteiktās sankcijas, iekļaujot vēl 13 juridiskās personas un 21 organizāciju sankciju sarakstā.
Kā pavēstīja ASV Finanšu ministrija, sankcijas noteiktas sakarā ar Krievijas aktivitātēm kibertelpā. Sankcijas skars tehnoloģiju uzņēmumus, kam ir būtiska loma militārajā sfērā, norādīja ministrija. Sankcijām pakļauti Krievijas tehnoloģiju uzņēmumi, arī valsts lielākais mikroelektronikas ražotājs un eksportētājs "Mikron".
31.03.2022 20.50
Krievijas galvaspilsētā Maskavā noticis incidents ar Latvijā dzīvojošo krievu dokumentālā kino režisoru Vitāliju Manski, kurš pie ieejas kinoteātrī apliets ar krāsu.
Manskis bija ieradies Maskavā uz kinofestivāla “Artdokfest” atklāšanu. Pie kinoteātra “Oktjabr”, kur vajadzēja notikt festivāla atklāšanai, pie Manska pienācis kāds vīrietis, kurš sācis viņam uzdot jautājumus.
“Varbūt šobrīd nav īstais laiks šādiem festivāliem? Es jums ierosinu sarīkot šo festivālu Donbasā, kur astoņus gadus iet bojā cilvēki. Kāpēc jūs tur neko nedarījāt?”
Pēc tam uzbrucējs aplējis Manski ar krāsu.
31.03.2022 19.02
Ukrainas atomelektrostacijas (AES) pārvaldošā energokompānija “Energoatom” vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki gatavojas pamest Čornobiļas AES un netālo Slavutičas pilsētu.
Krievijas okupācijas spēki divās kolonnās devušies uz Baltkrievijas robežas pusi. Par nodomu pamest AES viņi paziņojuši arī atomelektrostacijas darbiniekiem.
“Energoatom” vēsta, ka okupanti esot rakuši ierakumus teritorijā, kur ir augsts radioaktīvais piesārņojums, tādēļ viņiem parādījušies staru slimības simptomi. Karavīru vidū draudējis izcelties dumpis, tādēļ pieņemts lēmums pamest AES teritoriju.
31.03.2022 18.49
Krievijā jau ir bloķēta piekļuve “Facebook”, “Instagram” un “Twitter” sociālajiem tīkliem, drīzumā šāds liktenis varētu piemeklēt arī “YouTube”, bet Krievijas varasiestādes tagad ķērušās arī pie interneta enciklopēdijas “Vikipēdijas” vajāšanas.
Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” nolēmis saukt pie administratīvās atbildības “Vikipēdiju”, jo tā nav izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”. Iztulkojot saprotamā valodā: “Vikipēdija” atteikusies dzēst ierakstus, kas vēsta patiesību par Krievijas sākto karu Ukrainā.
Новый вторник и новое уведомление от Роскомнадзора. В реестр вернулась статья «Вторжение России на Украину (2022)» — властям не нравится, что «специальная операция по демилитаризации и денацификации Украины»🤦там называется вторжением, агрессией и войной.https://t.co/0LWdGAwVfa
— Русская Википедия (@ru_wikipedia) March 29, 2022
Par šo pārkāpumu “Vikipēdijai” draud naudassods līdz četriem miljoniem rubļu (ap 43 000 eiro pēc tagadējā oficiālā kursa).
31.03.2022 17.56
Krievijas Valsts domes deputāts Vasilijs Piskarjovs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu aizliegt un pasludināt par “ekstrēmistu simbolu” balti zili balto karogu. Krievijas opozīcijas un pretkara aktīvisti to izmanto kā alternatīvo Krievijas karogu, kas simbolizē demokrātisko Krieviju.
Единоросс Василий Пискарев просит Генпокуратуру признать бело-сине-белый флаг экстремистским.
— Андрей Пивоваров (@brewerov) March 31, 2022
Его используют россияне на антивоенных акциях по всему миру. pic.twitter.com/EavXrNUanQ
Piskarjovs pieprasa aizliegt šī simbola izmantošanu. Viņš apgalvo, ka tā esot “Maidana tehnoloģiju” izpausme, līdzīgi kā Baltkrievijā, kur opozīcijas atbalstītāji izmanto vēsturisko balti sarkani balto Baltkrievijas karogu.
31.03.2022 17.31
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka pēc iebrukuma Ukrainā pret Krieviju ieviestās Rietumu sankcijas esot “maksa par Krievijas neatkarību”.
“Būtībā tās ir sankcijas par mūsu tiesībām uz brīvību, tiesībām būt neatkarīgiem, tiesībām būt Krievijai. Par to, ka mēs negribam dancot pēc svešas stabules, ziedot savas intereses un tradicionālās vērtības,” apgalvo Kremļa saimnieks.
31.03.2022 17.22
Vācija un Francija ceturtdien noraidīja Krievijas prasību turpmāk par gāzes piegādēm norēķināties Krievijas rubļos.
“Mēs neļausim sevi šantažēt,” uzsver Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.
Krievijas prasības noraidījis arī Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs: “Es gribētu atgādināt par G7 paziņojumu. Mēs noraidām prasības maksāt par gāzi kādā citā valūtā. Tas nav paredzēts līgumos. Līgumi ir līgumi, un tie ir stingri jāievēro.”
31.03.2022 16.45
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas nosaka jaunu kārtību, kā par Krievijas gāzes piegādēm būtu jānorēķinās “nedraudzīgām valstīm”. Šo valstu sarakstā ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, arī Latvija.
Krievija vēlas, lai šīs valstis par Krievijas gāzi turpmāk norēķinātos Krievijas rubļos.
“Lai iegādātos Krievijas dabasgāzi, viņiem būs Krievijas bankās jāatver konts rubļos. Tieši no šiem kontiem jāveic samaksa par gāzi, kas tiks piegādāta, sākot no rītdienas, 1. aprīļa,” teica Putins.
Kremļa saimnieks piedraudēja, ka atteikums izpildīt šo shēmu un maksāt par gāzi ar Krievijas rubļiem tikšot uzskatīts par saistību nepildīšanu, un tādā gadījumā tiks apturēta esošo līgumu izpilde.
Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz dokumenta tekstu, gan norāda, ka lēmums attiecas tikai uz tām gāzes piegādēm, ko “Gazprom” piegādā pa cauruļvadiem. Par banku, kas pilnvarota apkalpot ārzemju klientu norēķinus par Krievijas gāzi, izraudzīta “Gazprombank”.
31.03.2022 15.35
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien apšaubīja Krievijas paziņojumus par spēku atvilkšanu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.
“Mēs esam dzirdējuši nesenos paziņojumus, ka Krievija samazinās militārās operācijas ap Kijivu un Ukrainas ziemeļos. Taču Krievija ir daudzkārt melojusi par saviem nodomiem. Tādēļ mēs varam vērtēt Krieviju tikai pēc tās darbiem, nevis vārdiem,” atzina Stoltenbergs.
“Saskaņā ar mūsu izlūkošanas datiem Krievijas vienības neatkāpjas, bet maina pozīcijas. Krievija mēģina pārgrupēties, atjaunot apgādi un pastiprināt savu ofensīvu Donbasa reģionā.
Vienlaikus Krievija turpina izdarīt spiedienu uz Kijivu un citām pilsētām. Tādēļ mēs varam rēķināties ar jaunām ofensīvām, kas radīs vēl vairāk ciešanu,” secina NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs uzsver, ka Krievijai ir jāizbeidz šis karš, jāizved visas karaspēka vienības no Ukrainas un ar godīgiem nodomiem jāiesaistās miera sarunās.
31.03.2022 14.46
Krievijas valdība nolēmusi, ka Krievijā no 1. aprīļa uz pusgadu tiek ieviests moratorijs bankrota procedūras ierosināšanai pēc kreditoru pieteikuma.
“Šis lēmums palīdzēs atbalstīt kompānijas un pilsoņus, kas pret mūsu valsti vērsto nedraudzīgo darbību rezultātā nonākuši sarežģītā finansiālā situācijā un pagaidām nevar izpildīt savas saistības,” apgalvo Krievijas premjers Mihails Mišustins.
31.03.2022 14.35
Dānija ir gatava lemt par aptuveni 800 karavīru nosūtīšanu uz Latviju, pēc tikšanās Rīgā medijiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Kariņš norādīja, ka tas stiprinātu NATO aizsardzību pret jebkādu potenciālu Krievijas agresiju reģionā. Latvijas premjers uzsvēra, ka tas būs nozīmīgs lēmums, jo NATO papildspēks skaidri parāda arī Vladimira Putina Krievijai, ka NATO dalībvalstis ir vienotas ne tikai vārdos, bet arī darbos, un stiprina viena otru.
Kariņš vēsta, ka 800 karavīru liela grupa būtu lielākā vienība no vienas valsts, kas atrodas NATO spēku kontingentā Latvijā.
Frederiksena savukārt sacīja, ka lēmums par karavīru nosūtīšanu vēl jāapstiprina parlamentā, un viņa nevar pašlaik atklāt detaļas, kad tieši dāņu karavīri varētu ierasties Latvijā.
31.03.2022 14.02
Ukrainas vēstnieks Polijā Andrijs Deščica vēsta, ka Ukraina vērsusies ar aicinājumu pie Polijas un Baltijas valstīm, lai tās pilnībā slēgtu savas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Eiropas Savienības valstis pašlaik diskutē par iespēju aizliegt sauszemes kravu pārvadājumus uz un no Krievijas, kā arī par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt ES valstu ostās.
Ukraina paudusi cerību, ka Polija un Baltijas valstis šādu lēmumu varētu pieņemt, pat ja netiks panākta vienošanās par šādām sankcijām visas Eiropas Savienības līmenī.
“Mēs veicam sarunas ar Polijas valdību, lai tiktu pilnībā slēgta robeža starp Poliju un Baltkrieviju, pat ja šāds lēmums nebūs pieņemts Eiropas Savienības līmenī,” teica Deščica.
Ukrainas vēstnieks Polijā informē, ka šādas sarunas notiek arī ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
“Mēs esam vērsušies pie šīm valstīm, lai tās slēgtu savas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, vairs nevajadzēs gaidīt Eiropas Savienības lēmumu un jebkādas piegādes Krievijai būs pilnībā nobloķētas,” teica Deščica.
31.03.2022 13.01
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien uzrunā Nīderlandes parlamenta deputātiem atzina, ka vairāk nekā mēnesi pēc Krievijas iebrukuma sākuma daudziem ziņas par karu Ukrainā jau kļuvušas par rutīnu, bet ukraiņiem tā ir nevis rutīna, bet gan cīņa uz dzīvību vai nāvi.
“Ikdienas paziņojumi par iznīcinātām mājām un apšaudītām pilsētām vairs neizraisa emocijas.
Daudziem citiem karš Ukrainā kļuvis par rutīnu. Diemžēl, bet tā ir patiesība. Taču ne tiem, kuru dzīvība katru minūti ir apdraudēta,” teica Zelenskis.
“Mums ir vajadzīgi ieroči, kas palīdzētu nosargāt mūsu debesis, atbloķēt mūsu Ukrainas pilsētas, kurās Krievija cenšas mākslīgi izraisīt badu. Mums vajadzīgi tādi ieroči, kas palīdzētu padzīt okupantus no mūsu zemes: lidmašīnas, tanki, pretgaisa aizsardzības iekārtas, lādiņi, raķetes utt. Es ceru, ka jūs atradīsiet iespēju mums palīdzēt,” aicināja Zelenskis.
31.03.2022 12.05
Baltā nama pārstāve Keita Bedingfīlda paziņojusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesaņem objektīvu informāciju par viņa uzsāktās karadarbības gaitu Ukrainā.
"Mūsu rīcībā ir informācija, ka Putins jūtas maldināts no Krievijas militārās vadības puses, kā rezultātā starp Putinu un viņa militārajiem komandieriem ir izveidojusies pastāvīga spriedze.
Mēs uzskatām, ka Putina tuvākie padomnieki neinformē viņu par to, cik slikti Krievijas karaspēks darbojas Ukrainā un kā Krievijas ekonomiku grauj sankcijas, jo viņi baidās teikt patiesību Putinam.
Arvien skaidrāk izgaismojas tas, ka Putina izraisītais karš ir milzīga stratēģiska kļūda, kas ilgtermiņā Krieviju padarīs vājāku un arvien izolētāku pasaules mērogā," sacīja Bedingfīlda.
31.03.2022 12.04
Gandrīz pilnībā sagrautajā Mariupolē joprojām ir iesprostoti aptuveni 160 tūkstoši civiliedzīvotāju, kuriem trūkst pārtika un medikamentu.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informējusi, ka šodien Mariupolē būs atvērts evakuācijas koridors, lai iedzīvotājus varētu nogādāt uz 80 kilometru attālumā esošo Berdjansku. Šim uzdevumam esot sagatavoti 45 autobusi.
Krievijas Aizsardzības ministrija šorīt paziņoja par uguns pārtraukšanu Mariupolē, lai atļautu iedzīvotājiem pamest sagrauto pilsētu. Iepriekšējie mēģinājumi pārtraukt karadarbību Mariupolē ir izgāzušies.
31.03.2022 11.49
Tuvāko divu nedēļu laikā varētu notikt Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru Dmitro Kulebas un Sergeja Lavrova tikšanās, pavēstīja Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.
BBC vēstīja, ka Turcijas pārstāvis ceturtdien, dienu pēc abu valstu delegāciju klātienes tikšanās Stambulā, sazvanījies ar Kulebu un Lavrovu.
"Augsta līmeņa tikšanās, vismaz ārlietu ministru līmeņa tikšanās, varētu notikt nedēļas vai divu laikā,"
sacīja Čavušoglu.
Viņš arīdzan norādīja, ka pagaidām nenovēro pilnu vakar notikušo vienošanos izpildi "uz zemes" Ukrainā. Krievija vakar apgalvoja, ka ievērojami samazinās militārās darbības Kijivas un Černihivas apkaimēs, taču Rietumi un Ukraina pret šādiem apgalvojumiem izturas piesardzīgi. Izskanējušas bažas, ka Krievijas plānā ir vien pārgrupēties, lai dotu spēcīgāku triecienu Ukrainas austrumiem.
31.03.2022 11.09
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā kārtējā apkopojumā par karadarbību Ukrainā un situāciju par aizvadīto diennakti vēstīja, ka, neraugoties uz Krievijas puses paziņojumiem par militārās aktivitātes samazināšanos Černihivas rajonā, tur apšaudes turpinās.
Krievijas karaspēks turpina noturēt pozīcijas arī uz austrumiem un rietumiem no Kijivas.
Lielbritānijas militāristi lēš, ka galvaspilsētas nomalē tuvākajās dienās var sākties sīvas cīņas.
Tāpat sīvas cīņas gaidāmas Mariupolē, kas patlaban ir galvenais Krievijas armijas mērķis. Vienlaikus Ukrainas karaspēkam aizvien izdodas noturēt kontroli pār aplenktās pilsētas centru.
31.03.2022 10.04
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks intervijā telekanālam "Ukraina 24" izskaidroja, kāda ir miljardiera Romāna Abramoviča loma Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunās.
Abramovičs redzēts arī šonedēļ Stambulā notikušajās delegāciju pārrunās.
"Abramovičs ir starpnieks, kurš nodarbojas ar sarunu loģistikas nodrošināšanu starp grupām, kuras ir diezgan vēsas viena pret otru. Mums iet karš, mēs viens pret otru izturamies vēsi. Lai sarunu process būtu efektīvāks un konstruktīvāks, pie tā strādā Romāns Abramovičs, turklāt diezgan efektīvi ar to strādā. Jūs taču redzat, ka mums nemitīgi notiek sarunas – gan tiešsaistes, gan klātienes formātos."
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms divām dienām skaidroja, ka Abramovičs "iesaistīts noteiktu kontaktu nodrošināšanā starp Krievijas un Ukrainas pusēm". Viņš norādīja, ka uzņēmējs nepārstāv oficiālo Krievijas delegāciju.
Peskovs arī skaidroja, ka Abramoviča dalību pārrunu procesā apstiprināja gan Maskava, gan Kijiva.
BBC vēstīja, ka Abramovičs pēdējā mēneša laikā divreiz bijis Kijivā.
31.03.2022 09.54
Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas tiešsaistē turpināsies piektdien, un nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu abu valstu prezidentu sarunām, paziņojis Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.
Viņš vietnē "Telegram" paudis apņēmību nedēļas laikā pabeigt no sarunu delegācijām atkarīgo darbu. "Cerēsim, ka sekos valstu prezidentu tikšanās," Arahamija piebilda.
31.03.2022 09.47
Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā Vācijas kancleram Olafam Šolcam paziņojis, ka Eiropas uzņēmumi arī turpmāk varēs maksāt par Krievijas dabasgāzi eiro valūtā, vēsta "Der Spiegel".
To varēšot darīt ar Krievijas "Gazprombank" starpniecību.
Šolcs pieprasījis rakstiski paskaidrot šādu procedūru.
31.03.2022 09.36
Harkivas mērs Igors Terehovs Ukrainas telekanāliem sacīja, ka Krievijas spēku apšaudēs un bombardēšanas pilsētā iznīcināti jau 15% dzīvojamo māju.
Terehovs teica, ka kopumā iznīcinātas 1292 dzīvojamās mājas, kā arī 239 sabiedriskās un administratīvās ēkas.
Harkiva ir otra lielākā pilsēta Ukrainā.
31.03.2022 08.06
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka Krievija sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.
Hersona ir vienīgais reģionālais centrs, kuru Krievijas karaspēkam ir izdevies ieņemt.
Tur regulāri ir notikušas vietējo iedzīvotāju demonstrācijas, kurās ir pieprasīta okupantu aizvākšanās no pilsētas.
31.03.2022 07.23
Vairākas nedēļas uzmanība bijusi pievērsta Krievijas karaspēka ielenktajai un intensīvi apšaudītajai Mariupoles pilsētai, kur joprojām atrodas aptuveni 160 tūkstoši civiliedzīvotāju. Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi par uguns pārtraukšanu Mariupolē, lai atļautu iedzīvotājiem pamest sagrauto pilsētu.
Krievija apgalvo, ka šodien būs atvērts evakuācijas koridors uz Zaporižji, bet civiliedzīvotāju izvešanu no Mariupoles palīdzēšot nodrošināt ANO Bēgļu aģentūras un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas darbinieki.
Līdzšinējos mēģinājumus izvest iedzīvotājus no Mariupoles ir apgrūtinājušas nepārtrauktās apšaudes.
31.03.2022 07.23
ASV Aizsardzības ministrija lēš, ka pēdējās dienās Kijivas apkaimi ir pametusi aptuveni piektā daļa no tur izvietotajiem Krievijas karavīriem.
Daļa no viņiem ir devušies uz Baltkrieviju, bet neviena vienība nav atgriezusies savos garnizonos Krievijā.
Amerikāņu izlūki domā, ka Krievija no Kijivas atvilktās karaspēka vienības varētu izmantot karadarbībā citviet Ukrainā.
Pentagons arī vēsta, ka Krievija aizvāc karaspēku no avarējušās Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijas, ko ieņēma kara pirmajā dienā 24. februārī.
31.03.2022 07.23
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā naktī ir publicējis jaunu videopaziņojumu, kurā viņš sacīja, ka netic Krievijas apgalvojumiem par militāro aktivitāšu samazināšanu Kijivas un Černihivas apgabalos.
Prezidents esot pārliecināts, ka daļu no tur izmantotajiem spēkiem Krievija tuvākajā laika pārvietos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
31.03.2022 06.59
Ukrainas priekšlikumi sarunās par tās drošības garantijām paredz "nostiprinātas imunitātes" koncepciju, kas ļautu ātri mobilizēt līdz miljonam rezervistu militāru draudu gadījumā, intervijā Ukrainas telekanāliem paziņoja Ukrainas sarunu delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija, ziņo LETA.
Viņš sacīja, ka Ukraina ir konsultējusies ar Izraēlas ekspertiem, kas pauduši uzskatu, ka Ukrainai "vispiemērotākā ir tā sauktās nostiprinātās imunitātes koncepcija".
Arahamija uzsvēra, ka Ukraina negrasās nekam uzbrukt, bet tai ir vajadzīga iespēja kvalitatīvi aizsargāt sevi, tāpēc ir vajadzīgs atbilstošs aizsardzības bruņojums.
31.03.2022 06.42
Pēdējās dienās samazinājusies Krievijas karaspēka aktivitāte Ukrainā un Baltkrievijas armijas iebrukuma iespēja. Tomēr Krievijas spēki turpina apšaudes, tai skaitā no Baltkrievijas pilsētas Brestas lidostas.
31.03.2022 06.29
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka rietumvalstīm vajadzētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā izved savus karavīrus no Ukrainas. Londona vienlaikus noteikusi papildu ierobežojumus tā dēvētajiem krievu oligarhiem.
Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 30. martā
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
