Ukrainas iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Arsēna Avakova savā "Facebook" profilā paziņoja: „Parakstīju 2014.gada 25.februāra rīkojumu numur 144 „Par milicijas pilsoniskās drošības speciālās vienības „Berkut” likvidēšanu."
Likvidēt „Berkut” jau rosināja Ukrainas Augstākās radas deputāti no frakcijas „Svoboda”, un attiecīgais likumprojekts tika reģistrēts 23.februārī.
Tieši specvienība „Berkut” daudzos gadījumos pildīja uzdevumu par protestu izklīdināšanu. Pagājušajā nedēļā vardarbīgo sadursmju dēļ Kijevā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku, bet vairāki simti guva ievainojumus.
Tikmēr video par Krievijas karavīriem Krimā pavada komentāri, ka otrdien pēcpusdienā Jaltas pilsētā ieradušās divas smagās automašīnas ar Krievijas armijas numuriem un iekšā bijuši bruņoti krievu karavīri. Vietējie milicijas darbinieki drīz aizlieguši filmēt notiekošo.
Iepriekš daudzi Krimas krievvalodīgie iedzīvotāji un Krimas autonomijas vadība izteikusi vēlmi atdalīties no Ukrainas, kur varu pārņēmuši eirointegrācijas piekritēji. Krievijas politiķi aicina izsniegt Krimas iedzīvotājiem Krievijas pases, lai vajadzības gadījumā varētu aizstāvēt savu pilsoņu intereses. Līdzīgs scenārijs tika izmantots pirms kara ar Gruziju 2008.gadā.
Vēstīts, ka Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņas starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem prasīja pirmos upurus. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu un viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā.
