Ukraina: Krimas tatāru masveida mobilizācija ir etniskais genocīds

Krimas tatāru masveida mobilizācija Krievijas okupētajā Krimā ir etniskais genocīds, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Krimas tatāru masveida mobilizācija Krimā ir īsts genocīds pēc etniskās pazīmes un milzīga traģēdija visai tautai," tviterī ierakstījis Podoļaks.

Okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiešana karot "nav nekas cits kā Maskavas mēģinājums veikt plašu teritorijas "tīrīšanu" nolūkā atbrīvoties no nelojālajiem iedzīvotājiem", uzsvēris Podoļaks.

Pēc sabiedriskās organizācijas "KrimSOS" datiem,  apmēram 90% no mobilizācijas pavēstēm Krimā saņēmuši Krimas tatāri, lai gan viņi ir tikai 13–15% no pussalas iedzīvotājiem.

"Tādi mobilizācijas mērogi var novest pie Krimas tatāru tautas slēpta genocīda," norādījis "KrimSOS" analītiķis Jevgeņijs Jarošenko.

Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāve Krimas jautājumos Tamila Taševa Ukrainas televīzijā sacīja, ka okupācijas iestāžu pārstāvji ierodas apdzīvotajās vietās, kur galvenokārt dzīvo Krimas tatāri,  izsniedz viņiem pavēstes un aizved uz kara komisariātiem.

"Par daļēju mobilizāciju nav runas, jo viņi nejautā – vai esi bijis kādā uzskaitē, vai tev bijušas kādas slimības. Viņi aizved absolūti visus," sacīja Taševa.

Pēc viņas teiktā, mobilizēti arī vairāk nekā 60 gadus veci vīrieši.

Taševa pavēstīja, ka daudzi Krimas tatāri veselām ģimenēm aizbrauc no Krimas. Ir tādi, kas dodas uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo šajās valstīs var iebraukt ar Krievijas iekšzemes pasēm.

Jau ziņots, ka 21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja tā dēvēto daļējo mobilizāciju bruņotajos spēkos. Mobilizētos paredzēts nosūtīt karot uz Ukrainu.

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata: Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim rīko referendumu Doneckas un Luhanskas "tautas republikās", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti