“Plāns bija diezgan vienkāršs un nekaunīgs: vispirms likvidēt mūsu valsts prezidentu. Tas viņiem bija galvenais uzdevums, un tika sarīkoti vairāki mēģinājumi.
Pēc tam bija vēl četri mēģinājumi. Pēdējais no tiem bija 7. martā, kad saņēmām informāciju no mūsu partneriem, izlūkdienestiem, ka tiek plānota šāda operācija,” stāsta Danilovs.
Viņam arī esot zināms, ko Maskava bija iecerējusi ielikt Zelenska vietā kā Krievijai paklausīgas marionešu valdības vadītāju. Tas neesot bijis ne bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, ne šonedēļ noķertais oligarhs, Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs Viktors Medvedčuks.
Danilovs nenosauc šīs personas vārdā, bet vēsta, ka tie bijuši “cilvēki ar uzplečiem, lieliem uzplečiem”, ko Kremlis bija iecerējis iecelt gan premjera, gan valsts vadītāja postenī.
Vaicāts par Krievijas uzbrukuma mērķiem un motivāciju, Danilovs spriež, ka Krievijas vadība vēlas atgriezties atpakaļ pagātnē, atjaunot Padomju Savienību.
“Viņi nesaprot, ka nav iespējams dzīvot pagātnē. Es arī labprāt gribētu, lai man tagad būtu 17, 18 vai 20 gadu, nevis 60. Taču tas nav iespējams. Bet viņiem šķiet, ka ir iespējams, un tā ir viņu kļūda. Viņi nesaprot, ka pasaule virzās uz priekšu. Viņi vēlas apstādināt laiku, bet apstādināt laiku nav iespējams.”
Danilovs arīdzan noraida Putina sludināto tēzi, ka krievi un ukraiņi ir viena tauta jeb “brāļu tautas”. “Kādi gan mēs varam būt brāļi? Mums ir dažādas valodas, dažāda kultūra, mums viss ir atšķirīgs.”
“Mēs viņus uz šejieni neaicinājām. Viņi atnāca mūs “atbrīvot”? No kā atbrīvot? Jūs labāk sevi atbrīvojiet, jo jūs esat vergi, bet mēs – brīvi cilvēki!”
Danilovs atzīst, ka nebija gaidījis tik nežēlīgus kara noziegumus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ko pastrādājis Krievijas karaspēks.
“Mēs domājām, ka Krievijas karavīriem jāuzvedas kā karavīriem. Bet viņi uzvedas kā rašisti – agrāk bija fašisti, tagad ir rašisti, orki...”
“Mēs pat ļaunākajā murgā nevarējām iedomāties, ka viņi slepkavos mūsu sievietes un bērnus, grūtnieces, sirmgalvjus... Ja tu esi karavīrs, tad karo ar karavīriem, nevis civiliedzīvotājiem. Kādēļ viņi iznīcina civilo infrastruktūru? Kam tas vajadzīgs?”
Danilovs arīdzan atklāj, ka izlūkošanas informācija liecināja: Krievijas uzbrukumam bija jāsākas jau 22. februārī, nevis 24. februārī, kā notika patiesībā.
Zīmīgi, ka nesen mirušais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis vēl decembrī no Valsts domes tribīnes pavēstīja, ka militārās operācijas pret Ukrainu varētu sākties 22. februārī.
Kā atzinis Danilovs, Ukraina negaidīja, ka Krievija uzbrukuma sākšanai izmantos arī Baltkrievijas teritoriju. “Diskusijas par to bija, bet domājām, ka notiks savādāk. Bet notika, kā notika.”
