Krievija ar raķetēm un artilēriju turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus. Šonakt raķešu uzbrukumus piedzīvoja vairākas apdzīvotās vietas Zaporižjas tuvumā. Triecienu rezultātā nopietni cietušas vairākas ēkas, taču nav ziņu par cietušajiem. Arī no nesen atbrīvotās Hersonas pilsētas šorīt pienākušas ziņas par spēcīgiem sprādzieniem.

Pēdējās nedēļās Krievija ir veikusi vairākus masveidīgus raķešu uzbrukumus, kuru mērķis bija Ukrainas energoapgādes infrastruktūra. Šī iemesla dēļ simtiem tūkstošiem mājsaimniecību ir palikušas bez elektrības un siltuma apgādes.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs pieļāvis, ka Krievijas rīcībā ir tāds skaits raķešu, lai veiktu vēl trīs vai četras masveidīgas apšaudes.

Danilovs norādījis, ka Krievijas raķešu krājumi strauji samazinoties, tāpēc tā ir spiesta meklēt papildu raķetes visā pasaulē. Viens no potenciālajiem raķešu piegādātājiem varētu būt Irāna, taču pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka Krievija jau ir saņēmusi Irānas raķetes, sacījis Danilovs.

Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka līdz šim no Krievijas gūsta ir izdevies atbrīvot vismaz 1331 Ukrainas pilsoni. Viņš sacīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai Krievijas gūstā nepaliktu neviens ukrainis. "Mēs neatstāsim nevienu ukraini Krievijas cietumos, nometnēs un "izolācijā". Mēs atcerēsimies visus. Pienāks diena, kad mēs viņus sveiksim ar atgriešanos brīvībā," teica Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī sacīja, ka šajā nedēļā aktīvi turpinājās darbs ar sabiedrotajiem, lai izveidotu īpašu tribunālu Krievijas pastrādāto kara noziegumu izskatīšanai.

Frontē vissmagākās cīņas norisinās Luhanskas un Doneckas apgabalos Ukrainas austrumos, kur Ukrainas armijai aizvadītajā diennaktī ir izdevies atsist vairākus Krievijas spēku uzbrukumus.

Ukrainas armijas ģenerālštābs informē, ka pagājušajā diennaktī ir iznīcināti vēl 510 iebrucēji. Līdz ar to kopējais kritušo krievu karavīru skaits ir sasniedzis 90 600.

Lielbritānijas militārie izlūkdienesti savā šīrīta ziņojumā raksta, ka Krievija ir izvietojusi lielu skaitu karavīru un ugunsspēka pie aptuveni 15 kilometru gara frontes līnijas posma netālu no Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā. Tas varētu liecināt par Krievijas plāniem ielenkt pilsētu, lai uzbruktu tai no ziemeļiem un dienvidiem.

Bahmutas ieņemšanai nebūtu liela operacionālā vērtība, taču tas dotu iespēju Krievijas karaspēkam apdraudēt lielākas pilsētas, piemēram, Kramatorsku un Slovjansku. Britu izlūki piebilduši, ka Krievijas mēģinājumi ieņemt Bahmutu izmaksā nesamērīgi daudz, ņemot vērā potenciālos ieguvumus. No tā varot secināt, ka Kremlim pilsētas sagrābšana ir galvenokārt politiski nozīmīga.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.