Kā norādījis Ukrainas armijas ģenerālštābs, Krievijas spēki turpina daļēju Harkivas blokādi un notiek gatavošanās uzbrukumam Harkivai. Harkivas apgabals pēdējās diennakts laikā apšaudīts vismaz 50 reizes.
Krievijas spēku uzbrukuma operācijas turpinās vairākās vietās Ukrainā. Arī Doneckas virzienā ienaidnieks turpina uzbrukuma operācijas, galvenos pūliņus veltot četru apdzīvoto vietu ieņemšanai. Donbasā Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā atsitusi septiņus pretinieka uzbrukumus un iznīcinājusi vairākas Krievijas armijas tehnikas vienības.
Turpinās Krievijas spēku kustība un pārvietošana, lai gatavotu uzbrukumu Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijām un tās okupētu to administratīvajās robežās. Krievijas spēku pūles tiek veltītas arī pilnīgas kontroles iegūšanai pār ielenkto Mariupoli. Tikmēr no okupētās Krimas teritorijas pretinieks turpina ar raķetēm apšaudīt Odesas apgabalu.
Britu izlūkinformācija liecina, ka Ukrainas dienvidos un austrumos pieaugs Krievijas aviācijas aktivitāte. Gaidāms, ka Krievijas spēki izmantos lidmašīnas, lai atbalstītu gaidāmo ofensīvu.
Kā britu raidsabiedrībai BBC apstiprināja kādas rietumvalsts ierēdnis, Krievija ir reorganizējusi pavēlniecību savam karaspēkam Ukrainā un tagad to vada ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš guvis lielu militāru pieredzi Sīrijā. BBC uzrunātais ierēdnis atzīmēja, ka Krievijas spēkiem pēc iebrukuma Ukrainā bijusi "slikta koordinācija" un Dvorņikovs atbildēs par "koordinācijas uzlabošanu".
Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam pārsnieguši 19 000. Savukārt Pentagons norāda, ka Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.
Piektdien notikušajā Krievijas raķešu uzlidojumā Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 52 cilvēkiem, un to vidū ir arī pieci bērni. Ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki. Nespējot gūt panākumus kaujas laukā, Krievija turpina mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis uzsvēris, ka gaida stingru globālu reakciju uz Krievijas īstenoto kara noziegumu Kramatorskā: „Visas pasaules vadošās lielvaras jau ir nosodījušas Krievijas uzbrukumu Kramatorskai. Mēs sagaidām stingru, globālu reakciju uz šo kara noziegumu. Tāpat kā slaktiņš Bučā, tāpat kā daudzi citi Krievijas kara noziegumi, raķešu triecienam Kramatorskai ir jābūt vienai no apsūdzībām tribunālā, kas noteikti notiks.”
Vairākās apdzīvotas vietās, ko pametusi Krievijas armija, joprojām atklājas arvien jauni kara noziegumi un tiek atrasti arvien jauni noslepkavoti civiliedzīvotāji. Eiropas Savienība paredzējusi piešķirt 7 miljonus eiro, lai veiktu apmācību un nodrošinātu aprīkojumu pierādījumu vākšanai Starptautiskajai krimināltiesai par Krievijas noziegumiem Ukrainā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
