Ukraina kārtējo reizi norāda – situācija valstī nav radikāli mainījusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai arī ASV aicina savus pilsoņus pamest Ukrainu, bažījoties par iespējamo Krievijas iebrukumu, Ukraina uzskata, ka situācija pēdējā laikā radikāli nav mainījusies. Tā turpina veidot savus teritoriālās aizsardzības un nacionālās pretošanās spēkus, taču militārā vadība norāda, ka nākas saskarties ar grūtībām. Tostarp galvaspilsētā Kijevā.

Ukraina kārtējo reizi norāda – situācija valstī nav radikāli mainījusies
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tradicionāli olimpiskās spēles ir laiks, kad visā pasaulē valstis tiek aicinātas ievērot olimpisko pamieru un pārtraukt jebkādu karadarbību. Šādi aicinājumi gan acīmredzot joprojām neattiecas uz Doņeckas un Luganskas uz laiku okupēto teritoriju kaujiniekiem, kuri ik pa laikam turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas.

Kā šajās dienās paziņojis ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Krievijas prezidents Vladimirs Putins var arī nesagaidīt olimpisko spēļu beigas, lai uzbruktu Ukrainai. Gan Blinkens, gan arī ASV prezidents Džo Baidens ir aicinājuši amerikāņus atturēties no Ukrainas apmeklēšanas un valstī esošajiem ASV pilsoņiem to pamest. Iepriekš izdevums "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Baltais nams esot apstiprinājis plānu amerikāņu militārpersonu izvietošanai Polijā ar mērķi sniegt palīdzību amerikāņu evakuācijā no Ukrainas.

Šos ASV paziņojumus komentējis arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba, pēc kura vārdiem – nekas neliecina par situācijas radikālu pasliktināšanos. "Šajā paziņojumā nav nekā jauna. Mēs zinām Savienoto Valstu nostāju, kura jau iepriekš ir aicinājusi evakuēt no Ukrainas vēstniecības darbinieku ģimenes. Tāpēc šie paziņojumi nenozīmē radikālas situācijas maiņu," viņš sacīja.

Viss ir Putina rokās

Tikmēr Norvēģijas militārās izlūkošanas komandieris, viceadmirālis Nils Andreas Stensons norādījis, ka pašlaik Krievijai ir viss nepieciešamais, lai jebkurā brīdī īstenotu dažādus scenārijus, sākot no maza iebrukuma un nelieliem uzbrukumiem līdz pilna apjoma invāzijai un dažādu Ukrainas daļu okupācijai.

Pēc viņa vārdiem, viss pašlaik ir Vladimira Putina rokās.

Lai apspriestu pašreizējo situāciju, īpašu telefona konferenci šovakar rīko ASV, Vācijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Polijas, Eiropas Savienības un NATO līderi.

Pašā Ukrainā joprojām turpinās teritoriālās aizsardzības vienību veidošana un apmācība un, kā norādīja Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecība, tie ir spēki, kas spētu atturēt jebkura potenciālā uzbrucēja vēlmi iesaistīties karadarbībā.

Kā piektdien Harkovā, atklājot vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresu, norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar valsts teritoriālo aizsardzību un nacionālo pretošanos ir jānodarbojas profesionāļiem. Tas nozīmē, ka arī vietējo varas iestāžu pārstāvjiem ir jāsaprot – ir labi bruņotajiem spēkiem palīdzēt, bet vēl labāk ir tiem netraucēt. 

"Nacionālās drošības jautājumos nav vietas politikai, intrigām, spekulācijām un haosam. Katru dienu, un īpaši tagad, ir jābūt pilnīgai visu līmeņu varas sadarbībai, kā arī pilnīgai izpratnei par savas atbildības zonām. Tas attiecas gan uz rajonu administrācijām, apgabalu padomēm un citiem vietējo pašpārvalžu darbiniekiem. Tikai tā būs iespējams izveidot efektīvu teritoriālās aizsardzības un nacionālās pretošanās modeli. Tas kļūs par drošu aizmuguri profesionālai un labi aprīkotai armijai, kas kopīgi veidos spēcīgas valsts pamatus," sacīja Zelenskis.

Ziņo par problēmām

Vienlaikus Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs norādījis, ka vairākos reģionos, gatavojoties teritoriālajai aizsardzībai, ir vērojamas problēmas. Piemēram, ierādot dzīvojamos kompleksus militārajām vienībām.

Šādas problēmas esot redzamas Doņeckas, Odesas, Ļvivas, Rivnes un Kijevas apgabalos, kā arī pašā galvaspilsētā Kijevā. Prezidents devis divas nedēļas laika, lai nepilnības novērstu.

Ukrainas jautājums piektdien uz mirkli pavīdēja arī Pekinas olimpiskajās spēlēs, kurās ukraiņu skeletonists Vladislavs Geraskevičs televīzijas skatītājiem parādīja lapu ar uzrakstu  "Nē karam Ukrainā!"

KONTEKSTS:

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti