- Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņojis, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.
- Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova uzskata, ka Mariupolē notiekošo iespējams raksturot kā genocīdu pret Ukrainas tautu.
- Krievijas neatkarīgais laikraksts “Novaja gazeta” paziņojis, ka spiests apturēt savu darbu.
- “The Wall Street Journal” vēsta par Ukrainas delegācijas un Abramoviča iespējamo saindēšanu miera sarunās marta sākumā.
- Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija varētu ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu “nedraudzīgo valstu” pilsoņiem.
- Eiropas Komisija mudinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis atcelt tā sauktās "zelta pases" un stingri izvērtēt gadījumus, kad tiek izsniegtas "zelta vīzas".
28.03.2022 23.30
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paziņojusi, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā slēdz savus birojus Maskavā un arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. "ERAB asi nosoda karu pret Ukrainu, un lēmums par Maskavas un Minskas biroju slēgšanu ir neizbēgamas sekas Krievijas Federācijas darbībām, kas tiek īstenotas ar Baltkrievijas palīdzību," teikts ERAB paziņojumā.
28.03.2022 22.50
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda – Krievijas valdība uzskata, ka ar lielāka civiliedzīvotāju upura skaita radīšanu varētu salauzt pašu ukraiņu cīnīties gribu. Savukārt ministra ieskatā, vēlme cīnīties un niknums tikai pieaugs, tāpēc ir būtiski turpināt apgādāt Ukrainas iedzīvotājus.
Pēc ministra domām, Ukraina šobrīd nav gatava mieram par katru cenu. Gadījumā, ja tiktu panākta kāda vienošanās starp Ukrainu un Krieviju, sankcijas pret Krieviju nedrīkst atcelt. "Mūsu interesēs ir maksimāli darīt visu, lai tomēr Ukraina noturas un lai sankcijas netiktu atceltas, un, cik nu tas būs mūsu spēkos, mēs pret to iebildīsim," teica Rinkēvičs.
28.03.2022 22.29
ASV regulators atzinis Krievijas pretvīrusu programmatūras ražotāju "Kaspersky" par draudu nacionālajai drošībai, tādējādi ierobežojot uzņēmuma darījumus Savienotajās Valstīs. Federālā Komunikāciju komisija (FCC) pievienojusi "Kaspersky" draudu sarakstam, kurā jau iekļauti tādi Ķīnas uzņēmumi kā "Huawei" un ZTE. Uzņēmumam līdz ar to tiek bloķēti zināmu ASV valdības subsīdiju maksājumi.
FCC paziņojumā nav minēts Krievijas iebrukums Ukrainā, bet "Kaspersky" uz šī statusa piešķiršanu reaģējis, norādot, ka tas noticis "politisku apsvērumu dēļ". "Šis lēmums nav balstīts "Kaspersky" produktu tehniskā izvērtējumā," teikts uzņēmuma paziņojumā.
28.03.2022 21.38
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri vienojušies izveidot platformu, lai reģistrētu cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā un ieradušies ES, ziņo LETA. Platforma ļaus Eiropas valdībām apmainīties ar informāciju par ieceļojošajiem bēgļiem, lai nodrošinātu viņiem piekļuvi bloka pagaidu aizsardzības statusam. Ieceres mērķis ir centralizēt bloka pūliņus "uzņemt bēgļus vislabākajos apstākļos", teikts Eiropas Komisijas (EK) un ES Francijas prezidentūras paziņojumā.
ES iekšlietu ministri arī vienojušies izveidot kopīgu cilvēktirdzniecības apkarošanas plānu, lai labāk no riskiem aizsargātu Ukrainas bēgļus.
Stratēģija paredz sniegt informāciju cilvēkiem, kas ierodas no Ukrainas, kā arī izveidot operatīvā atbalsta telefona dienestu, apmācīt "priekšējo līniju" darbiniekus, kā identificēt upurus, kā arī pastiprināt Eiropola monitoringu.
28.03.2022 21.09
Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Gončarenko intervijā Latvijas Televīzijā pauda viedokli, ka ne tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet visa Krievijas sabiedrība ir vainīga kara izraisīšanā Ukrainā. Viņaprāt, Putins ir pielīdzināms nacistiskās Vācijas līderim Ādolfam Hitleram, un Krievijas sabiedrībai ir jāpārstartējas.
28.03.2022 20.40
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sniedzis interviju britu žurnālam “The Economist”, kas viņam uzdeva jautājumu: vai Krievijas līderis Vladimirs Putins uzskata, ka Ukrainai nav tiesību eksistēt kā neatkarīgai valstij?
“Nedomāju, ka tas, ko viņš iedomājies savā prātā, ir tā pati Ukraina, ko redzam mēs. Viņš redz Ukrainu kā daļu no sava pasaules uzskata, bet tas neatbilst notikumu attīstībai pēdējo 30 gadu laikā,” spriež Zelenskis.
“Šķiet, ka Putins savā bunkurā pavadījis nevis divas nedēļas vai sešus mēnešus, bet gan 20 gadus. Es to nedomāju burtiski, bet gan tādā ziņā, ka viņš nonācis informācijas izolācijā, pārtiekot no informācijas, ko piegādā viņa līdzgaitnieki.”
“Taču, kamēr viņš bija savā bunkurā, Ukraina ir būtiski mainījusies. Tas, kā viņš redz Ukrainu, ļoti atšķiras no tās Ukrainas, kas eksistē īstenībā.”
28.03.2022 19.12
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” un pētniecisko žurnālistu apvienība “Bellingcat” vēsta, ka trīs cilvēki, kas marta sākumā piedalījušies miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, pēc tam sajutuši saindēšanās simptomus. Viņu vidū bijis arī Krievijas miljardieris Romāns Abramovičs, kurš mēģināja būt par vidutāju starp abām karojošām pusēm.
Bellingcat can confirm that three members of the delegation attending the peace talks between Ukraine and Russia on the night of 3 to 4 March 2022 experienced symptoms consistent with poisoning with chemical weapons. One of victims was Russian entrepreneur Roman Abramovich. https://t.co/DJaZ4CoL8J
— Bellingcat (@bellingcat) March 28, 2022
Incidents noticis naktī no 3. uz 4. martu. Pēc miera sarunām Abramovičs un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos. “Bellingcat” vēsta, ka tie varētu būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci. Saindēšanās ar pārtiku ir maz ticama, jo trīs vīrieši ēduši tikai šokolādi un dzēruši ūdeni. Šos produktus lietojis arī ceturtais sarunu dalībnieks, bet viņam nebija nekādu simptomu.
Britu laikraksta “The Guardian” žurnālists Šons Volkers, atsaucoties uz Abramovičam tuvu avotu, vēsta, ka Abramovičs pēc tam uz vairākām stundām zaudējis redzi un devies ārstēties uz Turciju.
A source with direct knowledge has just confirmed to me the WSJ/Bellingcat reports that Abramovich suffered symptoms of poisoning. "Roman lost his sight for several hours" and was treated in Turkey, the source said.
— Shaun Walker (@shaunwalker7) March 28, 2022
“Bellingcat” žurnālists Hristo Grozevs spriež, ka tas bijis nevis slepkavības mēģinājums, bet gan uzbrukums ar mērķi iebiedēt sarunu dalībniekus.
Kā saindēšanas iespējamie organizatori minēti kādi spēki Maskavā, kas gribējuši noraut miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju.
28.03.2022 18.16
Čečenijas amatpersonas apgalvo, ka šī reģiona vadītājs Ramzans Kadirovs esot ieradies Ukrainas pilsētā Mariupolē, lai stiprinātu Krievijas pusē karojošo čečenu kaujinieku “kaujas garu”. Čečenijas parlamenta priekšsēdētājs Magomeds Daudovs tikmēr vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot piešķīris Ramzanam Kadirovam ģenerālleitnanta dienesta pakāpi.
28.03.2022 17.14
Ukrainas pilsētas Mariupoles varasiestādes paziņojušas, ka kopš kara sākuma Mariupolē nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Šie skaitļi ir aptuveni, jo karadarbības dēļ nav iespējams pateikt precīzu upuru skaitu.
Pilsētu pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 palikuši aplenkumā.
28.03.2022 17.05
Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņojis, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem. Pašlaik gan vēl turpinās pilsētas attīrīšana no ienaidniekiem, tādēļ civiliedzīvotājiem nav droši atgriezties pilsētā.
28.03.2022 16.49
Somijas pārtikas koncerns “Fazer” paziņojis, ka nav mainījis savu nodomu pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.
Krievijas medijos bija parādījušās ziņas, ka “Fazer” ar savu zīmolu tiešām vairs nedarbosies Krievijā, taču uzņēmumam piederošās maizes ceptuves netiks slēgtas un turpinās darbu. Lai nokārtotu šo pāreju, “Fazer” īpašumi Krievijā tiek pārrakstīti uz uzņēmumu “Hļebnij dom” (Maizes nams).
“Fazer” pirmdien izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka ziņas par uzņēmuma ieceri palikt Krievijā neatbilst patiesībai. Pašlaik tiek meklēts pircējs, kas varētu pārņemt maizes rūpnīcas un “Hļebnij dom” zīmolu.
““Fazer” zīmols vairs netiks izmantots,” uzsver uzņēmums. “Fazer” norāda, ka pašlaik uzņēmums nevar samazināt maizes ražošanu Krievijā, jo to darīt aizliedz likums, kas regulē sabiedrības funkcionēšanai kritiski svarīgo nozaru darbu.
“Fazer” pieder trīs maizes ceptuves Sanktpēterburgā un viena Maskavā. Krievijā uzņēmums nodarbināja ap 2300 cilvēku.
“Fazer” saldumi (konfektes, cepumi u.c.) turpmāk Krievijā vairs nebūs pieejami. 2021. gadā "Fazer" pārdeva Krievijā savu produkciju 157 miljonu eiro vērtībā, kas bija 13% no kopējā "Fazer Group" apgrozījuma.
Tikmēr par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņojušas arī alus darītavas “Heineken” un “Carlsberg”.
"Carlsberg" grupā ietilpst arī Krievijas lielākā alus darītava "Baltika"; uzņēmums Krievijā nodarbināja ap 8400 cilvēku.
28.03.2022 16.28
Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova uzskata, ka Mariupolē notiekošo iespējams raksturot nevis kā kara noziegumu, bet gan genocīdu pret Ukrainas tautu.
“Tas, kas šodien notiek Mariupolē, – tas vairs nav kara noziegums. Karam ir savi noteikumi, kara noziegumi attiecas uz šo noteikumu pārkāpšanu. Bet šeit vairs nav nekādu noteikumu,” secina Venediktova.
“Visa pilsēta ir padarīta par ķīlnieci, cilvēkiem jāiztiek bez ūdens, pārtikas, siltuma. Nav iespējams pamest pilsētu, evakuācijas kolonnas tiek apšaudītas. No pilsētas deportē pieaugušos un bērnus.”
Ukrainas ģenerālprokurore norāda: “Runa nav par Donbasu vai Krimu. Putins vēlas iznīcināt Ukrainas valsti. Runa ir par ukraiņu tautas kā nācijas iznīcināšanu. Ar to arī saistītas deportācijas. Pagājušajā gadsimtā mums jau bija šāda pieredze.”
28.03.2022 15.35
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija varētu spert atbildes soļus pret rietumvalstu sankcijām un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu “nedraudzīgo valstu” pilsoņiem. Lavrovs norāda, ka ierobežojumi attiektos uz valstīm, kas veikušas “nedraudzīgas darbības” pret Krieviju. Paredzams, ka šo valstu pilsoņiem būtu liegta vai ierobežota ieceļošana Krievijā.
Krievijai jau ir oficiāls “nedraudzīgo valstu” saraksts, kurā iekļauti vairāki desmiti valstu. Šo valstu vidū ir arī Latvija un visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.
28.03.2022 15.18
Propaganda Krievijā bijusi ilgstoša, un pašlaik, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, uzticēšanās dezinformācijai ir cilvēku pašaizsardzības mehānisms. Savukārt saņemot informāciju, kas ir pretēja cilvēka pārliecībai, to mēģina racionalizēt, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja Latvijas Universitātes doktorants, lektors, dezinformācijas un informācijas uztveres pētnieks Mārtiņš Priedols.
Krievijā propagandas varā esošajiem cilvēkiem, izdzirdot Rietumu apgalvojumus, ka Krievija nogalina cilvēkus kaimiņvalstī, nostrādā pašaizsargāšanās mehānisms.
“Tajā brīdī, kad saskaramies ar kaut ko, kas apgāž visu, kam mēs ticam, (..) tajā brīdī mums kā cilvēkiem nepieciešams kaut kāds risinājums. Un tas pāraug kaut kāda veida noteiktā uzvedībā. Krievijā tas nozīmētu – ja cilvēks mainītu pārliecību, ka šī nav speciālā militārā operācija un neglābj pasauli un Krieviju, viņam tāpat būtu jāiet strādāt un jāsatiek cilvēki.
Un, ja viņš izmaina savu pārliecību par to, ka šis karš nav attaisnojams, viņam draud tikai otra galējība – nodevējs,” pētnieks skaidroja sarežģījumus cilvēkam mainīt savu pārliecību.
Taujāts par cīņu ar Krievijas propagandu Latvijā, Priedols vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā neesam nodrošinājuši cilvēkiem, kas nesaprot latviski, viņiem saistošu saturu. To savukārt “ļoti priecīgi ir izmantojusi Krievija”, kas nodrošināja saturu, ko cilvēki vēlas un saprot, tādējādi ietekmējot viņu viedokļus.
28.03.2022 15.15
Krievijas Valsts domē pirmdien iesniegts likumprojekts, kas paredz mainīt likumā noteikto “tautiešu” definīciju, liekot uzsvaru uz krievu valodas pārvaldīšanu, nevis saikni ar bijušo PSRS.
Krievija par saviem “tautiešiem” uzskata vairākus desmitus miljonu krievvalodīgo, kas dzīvo ārpus Krievijas teritorijas, galvenokārt bijušās PSRS teritorijā. Šo cilvēku skaits tiek lēsts uz 30 miljoniem.
Valsts domē iesniegtais likumprojekts paredz veikt grozījumus 1999. gada likumā “Par Krievijas Federācijas valsts politiku attiecībā uz tautiešiem ārzemēs”.
Likumprojekta autori skaidro, ka līdz šim Krievijas “tautiešu” definīcija bijusi pārāk plaša, tādēļ ir nepieciešams norādīt, ka tās ir personas, kas prot krievu valodu. Tāpat secināts, ka 30 gadu laikā kopš PSRS izjukšanas izaugusi jauna “tautiešu” paaudze, kurai nav bijusi PSRS pilsonība, tādēļ no likuma nepieciešams izslēgt “tautiešu” jēdziena saikni ar šo pilsonību.
28.03.2022 15.13
Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, mudinājusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atcelt tā sauktās "zelta pases" un stingri izvērtēt gadījumus, kad tiek izsniegtas "zelta vīzas". Šādas shēmas ļauj iegūt pilsonību vai uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām. Komisija aicina bloka valstis šīs shēmas apturēt, lai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri atbalsta karu Ukrainā vai kuri pakļauti ES sankcijām, nevarētu “priviliģēti” piekļūt Savienībai.
Daži Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas sankcijas vai kuri atbalsta karu Ukrainā, izmantojot minētās shēmas, varētu būt ieguvuši ES pilsonību vai priviliģētu piekļuvi ES, tostarp tiesības brīvi ceļot Šengenas zonā, norādīts EK ziņojumā.
EK aicina dalībvalstis apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu “zelta vīzu” režīmā visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
28.03.2022 15.00
Krievijas neatkarīgais laikraksts “Novaja gazeta” paziņojis, ka spiests apturēt savu darbu. Laikraksts saņēmis otro brīdinājumu no Krievijas komunikāciju uzrauga “Roskomnadzor”. Divi šādi brīdinājumi gada laikā nozīmē, ka medijam var atņemt licenci.
❗ Мы получили еще одно предупреждение Роскомнадзора.
— Новая Газета (@novaya_gazeta) March 28, 2022
После этого мы приостанавливаем выпуск газеты в сетях и на бумаге — «до окончания «специальной операции на территории Украины».
С уважением, редакция «Новой газеты»https://t.co/ppsun7SMGy
“Mēs esam nolēmuši apturēt avīzes izdošanu internetā un papīra formātā – “līdz beigsies speciālā operācija Ukrainas teritorijā”,” vēsta “Novaja gazeta” redakcija.
“Novaja gazeta”, kuras galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs pagājušogad saņēma Nobela Miera prēmiju, jau gadiem ilgi centusies vēstīt patiesību par Krievijā notiekošo, tādēļ laikraksts saskāries ar represijām no valdošās varas puses. Vairāki laikraksta žurnālisti, piemēram, Anna Poļitkovska, ir nogalināti.
Ar pastiprinātu spiedienu laikraksts saskāries kopš Ukrainas kara sākuma. Krievijā tika ierobežota laikraksta tirdzniecība kioskos; tas tika izņemts no pasta kataloga.
Kopš kara sākuma darbu Krievijā nācies pārtraukt arī citiem neatkarīgiem medijiem, piemēram, telekanālam “Dožd” un radiostacijai “Eho Moskvi”.
28.03.2022 14.09
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks informē, ka karadarbībā Ukrainā katru dienu tiek nogalināti 510 līdz 530 Krievijas karavīru.
510-530 Russian soldiers are killed daily. This indicates the high intensity of hostilities & motivation of 🇺🇦 military. In order to double/triple the number of irretrievable losses for RF, we need a sharp increase in the supplies of shells to heavy & long-range artillery systems
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) March 28, 2022
“Tas liecina par karadarbības augsto intensitāti un Ukrainas karaspēka motivāciju. Lai divkāršotu un trīskāršotu Krievijas neatgūstamo zaudējumu skaitu, mums ir vajadzīgs strauji palielināt lādiņu piegādes smagās un tāldarbības artilērijas sistēmām,” vēsta Podoļaks.
Ukrainas karaspēka vadība vēsta, ka Krievijas karaspēks zaudējis jau ap 17 000 karavīru. Krievija ir atzinusi daudz mazākus zaudējumus. Pagājušonedēļ tika paziņots, ka Ukrainā gājis bojā 1351 Krievijas karavīrs.
28.03.2022 13.54
27. martā pēc mūziķes Katrīnas Gupalo iniciatīvas Kronvalda parkā Rīgā pretī Krievijas Federācijas vēstniecībai izvietotas klavieres "УКРАÏНА".
Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju mākslinieki Mārtiņš Aizpurvs un Mārtiņš Dziļums tās apzīmēja, iekļaujot Ukrainas karoga krāsas, lai klavieres būtu ne tikai skanīgs, bet arī vizuāls apliecinājums Ukrainas atbalstam, kļūstot par mākslas objektu, kas pats par sevi ir kā protests pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Klavieres būs pieejamas līdz 27. maijam, un akcijas radošā komanda aicina ikvienu rīdzinieku, pilsētas viesi, mūziķi vai garāmgājēju tās spēlēt, informēja iniciatīvas īstenotāji.
28.03.2022 13.50
Ukrainas pilsētas Mariupoles mērs Vadims Boičenko vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku apšaudītajā pilsētā vēl palikuši vismaz 100 000 līdz pat 160 000 iedzīvotāju. Viņš uzskata, ka nepieciešams veikt pilnīgi visu iedzīvotāju evakuāciju no pilsētas, kas ir smagi cietusi Krievijas uzbrukumā.
“Mariupolē nav iespējams dzīvot, jo vairs nav nekā: ne ūdens, ne gaismas, ne siltuma, ne sakaru,” secina Boičenko.
28.03.2022 13.39
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā Serbijas medijiem paziņojis, ka Maskavai nav pamata uztraukumam par starptautisko izolāciju, ko izraisījis iebrukums Ukrainā. Lavrovs vēsta, ka Krievijai esot "milzīgs skaits partneru" Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Āfrikā un Latīņamerikā. Arī attiecības ar Ķīnu esot labākās abu valstu vēsturē.
Krievija pēc iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi par starptautiskās sabiedrības izstumto, piemēram, daudzos sporta veidos Krievijas sportistiem ir liegta iespēja startēt starptautiskās sacensībās zem Krievijas karoga.
ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtas divas rezolūcijas, kas pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz karu Ukrainā. Par rezolūciju pieņemšanu nobalsoja 140 ANO dalībvalstis, bet pret bija tikai piecas: Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Sīrija un Eritreja.
28.03.2022 12.44
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pirmdien tiek atsākta skolēnu izglītošana, bet karadarbības apstākļos mācības notiek attālinātā režīmā. Pašvaldība uzsver, ka šajā situācijā mācību procesa uzdevums ir ne tikai sniegt jaunas zināšanas bērniem, bet arī nodrošināt psiholoģisko atbalstu. Tādēļ skolotājiem ieteikts atturēties no negatīvu vērtējumu izteikšanas un apjomīgu mājasdarbu uzdošanas.
Kijivā arī pieņemts lēmums sākt apkures atslēgšanu, bet tas tiek skaidrots nevis ar kara apstākļiem, bet ar siltā laika iestāšanos, jo vidējā gaisa temperatūra jau trīs dienas pārsniegusi +8 grādus pēc Celsija. Kijivā gaisa temperatūra dienā sasniedz +11 līdz +16 grādus, bet naktī tā ir no +2 līdz +7 grādiem.
28.03.2022 11.07
Humāno koridoru šodien nebūšot, pavēstīja Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka.
Viņa kā iemeslus sauca "iespējamās provokācijas", par kurām uzzinājuši Ukrainas specdienesti.
Ukraina un Krievija vienojusies par humānajiem koridoriem abu pušu delegāciju sarunu laikā, kas sākās marta sākumā un ir norisinājušās vairākos raundos. Lai arī vienošanās ir bijusi, tomēr civiliedzīvotāji, kuri mūk no karadarbības zonas, regulāri nonāk apšaudēs.
28.03.2022 10.54
Krievijā izvērstā kara dēļ, kura laikā kā simbols tiek lietots "Z" burts, nekustamā īpašuma projekts "Z-Towers", kas atrodas Rīgā, mainīs nosaukumu uz "Zunda Towers", informēja projekta pārstāvji.
28.03.2022 10.20
Krievijas izvērstā kara rezultātā Ukrainā miruši 143 bērni un 216 ievainoti, pavēstīja Ukrainas ģenerālprokuratūrā, vēstīja BBC.
Tā ziņoja, ka visvairāk cietušo bērnu ir Kijivas apgabalā (67), kā arī Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos.
Trīs bērni gājuši bojā aizvadītajā nedēļas nogalē, kad 27. martā Krievijas karaspēks apšaudīja ciematu Izjumas rajonā Harkivas apgabalā.
Tomēr kara apstākļos valstu sniegto informāciju nav iespējams apstiprināt vai pārbaudīt pie neatkarīgiem avotiem.
28.03.2022 09.07
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publicējusi savu jaunāko vērtējumu par situāciju Ukrainā pēdējās diennakts laikā, secinot, ka
lielu izmaiņu Krievijas spēku pozīcijās nav.
Paziņojumā arī teikts, ka Krievijas armija turpina izjust loģistikas problēmas, tāpat britu izlūki ziņo par Krievijas karavīru zemo kaujas garu, kā arī Ukrainas armijas pretsparu.
28.03.2022 08.07
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vērsušies aptuveni 2000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Tipiskākā vajadzība – pieteikties pie ģimenes ārsta, bet dažos gadījumos cilvēki interesējās par ārstiem speciālistiem, kā arī medikamentiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!")
Tāpat aptuveni 100 bērni saņēmuši ārstēšanu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, savukārt pieaugušajiem ārstēšana stacionāros bijusi nepieciešama retāk. Pagaidām Latvijas veselības aprūpes sistēma neizjūt lielu Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu, atzina ministrs.
28.03.2022 07.34
Ņemot vērā apstākļus, kādi ir Ukrainā, arī mums atvērušās acis par daudziem tematiem, kurus līdz šim atstājām novārtā, jo domājām – nē, tas nevar piepildīties, dzīvojam citā laikmetā, bet tomēr arī mums jāatgriežas pie saknēm – tā, runājot par vajadzību jauniešus apmācīt valsts aizsardzībā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Jaunsardzes centra direktors, pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.
Viņš norādīja, ka ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī mūsu vēsture liecina, ka ir vajadzīga visaptveroša valsts aizsardzība, kad ne tikai Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes spēki, bet
katrs Latvijas pilsonis grib aizstāvēt savu zemi un zina, kā.
28.03.2022 07.13
Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledrians Mariupoli ir salīdzinājis ar Sīrijas pilsētu Alepo, ko arī nopostīja Krievijas karaspēks.
Viņš sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai nekavējoties ir jārīkojas,
lai izbeigtu Mariupoles miermīlīgo iedzīvotāju ciešanas.
28.03.2022 07.13
Ukrainas gaisa spēki paziņojuši, ka aizvadītajā diennaktī ir izdevies iznīcināt četras Krievijas militārās lidmašīnas, helikopteru, divus bezpilota lidaparātus un divas spārnotās raķetes.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs vēstīja, ka Krievijas karaspēks galveno uzmanību velta karadarbībai Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos un cenšoties aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.
28.03.2022 07.12
Ventspils ukraiņu kultūras biedrības "KOBZAR" vadītāja Marija Antonova Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja, ka Ventspilī un novadā ir jau pāri par 400 cilvēku no Ukrainas.
"Notiek liels darbs, palīdzam iebraucējiem integrēties, bērni iet uz bērnudārzu un skolu, mēs arī pasniedzam latviešu valodas kursus. No pirmās dienas palīdzam šiem cilvēkiem justies šeit labāk," viņa teica, paužot cerību, ka karš drīzumā beigsies un cilvēki varēs atgriezties savās mājās.
28.03.2022 06.41
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien telefoniski runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un aicinājis viņu pārtraukt uguni Ukrainā, kā arī uzlabot civiliedzīvotāju evakuācijai paredzētos humānos koridorus.
Par to, ka šāda saruna notikusi, pavēstīja Erdogana birojā.
Turcijas amatpersonas cer, ka Turcijā gaidāmais Krievijas un Ukrainas delegāciju kārtējais klātienes sarunu raunds sekmēsies ar vienošanos par miera atjaunošanu.
28.03.2022 06.24
Šodien Turcijā varētu atsākties Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas.
Tas Krievijai esot bijis pats galvenais un pirmais jautājums, un tieši šo iemeslu dēļ Maskava esot sākusi karu.
Par sarunu atsākšanu sociālā saziņas vietnē "Facebook" pavēstīja Ukrainas valdošās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs.
28.03.2022 06.15
Krievijas raķete svētdien trāpījusi naftas bāzei Ukrainas ziemeļrietumu pilsētā Luckā, paziņoja Volīnijas apgabala administrācijas vadītājs Jurijs Pohulaiko.
Pilsētā bija dzirdami vairāki sprādzieni.
"Par sprādzieniem, kas nogranda, – tas bija raķetes trieciens naftas bāzei," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja Pohulaiko.
28.03.2022 06.14
Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Sinegubovs pavēstīja, ka Ukrainas armija reģionā pāriet pretuzbrukumā vairākos virzienos.
"Dzenam okupantus uz Krievijas Federācijas robežu," viņš vēstīja.
28.03.2022 06.14
ASV pilsētā Losandželosā notika ikgadējā "Oskara" balvu pasniegšanas ceremonija. Tās laikā tika ievērots klusuma brīdis, lai atbalstītu Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas agresiju.
Uz ekrāna projicētie uzraksti vēstīja, ka filmas ir svarīgs veids, kā paust savu cilvēcību konflikta laikā, bet realitātē miljoniem ģimeņu Ukrainā vajadzīga pārtika, medicīniskā aprūpe, tīrs ūdens un ārkārtējo situāciju dienestu palīdzība. Savukārt Ukrainā dzimusī amerikāņu aktrise Mila Kunisa pauda aizkustinājumu par cilvēku spēku un pašcieņu šādu postījumu situācijā.
Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
