Pusdiena

Pusdiena 26.02.2017

Pusdiena

Pusdiena 28.02.2017

Ukraina vēlas atgūt Krimu; Krievija nepieļauj šādu iespēju

Ukraina izstrādā plānu Krimas atgūšanai

Ukrainas varas iestādes izstrādā plānu, kā atgriezt Krimu un Donbasa reģionu Kijevas kontrolē. Par to paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs, norādot, ka nebūs nekādas piekāpšanās Krievijai. Maskava jau paziņojusi, ka Krimas iespējamā atdošana Ukrainai netiek apspriesta un komentēta.  

Pēc nedaudz vairāk nekā divām nedēļām, 16.martā, apritēs trīs gadi, kopš Krimā tika sarīkots starptautiski neatzītais referendums par pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai. Tiek apgalvots, ka referendumā piedalījās vairāk nekā 80% Krimas iedzīvotāju, no kuriem pievienošanos Krievijai atbalstīja vairāk nekā 95% vēlētāju.

Kopš tā laika Ukraina nepārtraukti ir centusies darīt visu iespējamo, lai panāktu Krimas atgūšanu. Ukrainas Augstākā Rada ir oficiāli pasludinājusi 2014. gada 20.februāri par Krimas un Sevastopoles pagaidu okupācijas sākuma datumu. Krimas aneksijas dēļ Maskavas darbības ir nosodījusi arī starptautiskā sabiedrība, ieviešot pret Krieviju ekonomiskās sankcijas.

Situācija pasaulē pašlaik atrodas visai bēdīgā pārejas periodā, kurā var rasties iespēja atrisināt Ukrainas teritoriālās vienotības principu diplomātiskā veidā. Šādu pārliecību intervijā ukraiņu medijiem paudis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs.

Pēc viņa vārdiem, ASV jaunā prezidenta administrācija tikai tagad ir sākusi strādāt, bet Eiropa gatavojas Francijas un Vācijas vēlēšanām, un šo situāciju savā labā cenšas izmantot Krievijas valdošais režīms.

Ar šo neskaidrības periodu Avakovs arī skaidro to, ka pēdējā laikā no dažādu valstu un personu puses izskan piedāvājumi, kā risināt konfliktus Ukrainas austrumos apmaiņā pret sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Taču nesnauž arī ukraiņu diplomāti, kuri pašlaik izstrādājot savu plānu Donbasa situācijas atrisināšanai. Pēc ministra vārdiem, plāns paredz Donbasa un Krimas atgūšanu diplomātiskā, ne militārā ceļā, un to būtu iespējams īstenot arī ar rietumvalstu spiediena palīdzību. Avakovs arī īpaši uzsvēris, ka Ukrainas teritoriālās vienotības jautājums nav apspriežams.

Iespējamo Krimas atdošanu Ukrainai nevēlas apspriest arī Maskava. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija savas teritorijas jautājumus ar ārvalstu partneriem neapspriež. Līdzīgu viedokli paudusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, uzsverot, ka Krievija savas teritorijas neatdod un Krima arī turpmāk būs Krievijas sastāvdaļa.

Tuvojoties Krimas pievienošanas gadadienai, viens no Krimas tatāru līderiem Mustafa Džemiļjevs paziņojis, ka kopš aneksijas pussalu ir pametuši aptuveni 20 000 Krimas tatāru. Pēc viņa vārdiem, Krievija īstenojot izspiešanas taktiku un daudzi tatāri savu dzimteni pametot drošības apsvērumu dēļ. Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir paziņojis, ka Kijeva savus Krimā dzīvojošos līdzpilsoņus nepametīs novārtā.

Tikmēr no Krimas Krievijas Valsts domē ievēlētais deputāts Ruslans Baļbeks šādus Porošenko izteikumus izsmējis, norādot, ka Kijevas īstenotās dažādās Krimas blokādes noteikti situāciju neuzlabojot un Krimas iedzīvotāji būtu laimīgi, ja Porošenko no šādām tēvišķām rūpēm atteiktos.

Savukārt Krimas senators Sergejs Cekovs paudis viedokli, ka par spīti apgalvojumiem par diplomātiskajiem centieniem karadarbība Ukrainas austrumos turpinās, jo no tā esot atkarīga Ukrainas politiskās elites dzīvotspēja.

Jau ziņots, ka konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.

2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt