Līdzšinējā valsts vadītāja Petro Porošenko sagrāve prezidenta vēlēšanās, kurās par viņu nobalsoja tikai katrs ceturtais vēlētājs, met ēnu arī uz viņa partiju, kas vēl ir lielākā Ukrainas parlamentā, bet ne uz ilgu laiku. Par aiziešanu no Porošenko bloka vadītas koalīcijas paziņojusi otrā lielākā partija “Tautas fronte”. Tas darīts pirms nākamās nedēļas sākumā gaidāmās Volodimira Zelenska inaugurācijas prezidenta amatā.
Kā skaidroja "Tautas frontes" frakcijas priekšsēdētājs Maksims Burbaks, pēdējos piecus gadus šī parlamenta sastāvs nodrošinājis līdz šim lielākās pārmaiņas valstī, taču tagad visi spēki veiksmīgas valsts veidošanai būs jāpieliek jaunajam prezidentam. Tāpēc esot nepieciešama arī jauna valdošā koalīcija.
Tas radīja sarežģītu situāciju, jo politikā nepieredzējušā Volodimira Zelenska partija “Tautas kalps” ir nesen izveidota un nav pārstāvēta parlamentā, bet Augstākās Radas vēlēšanas Ukrainā gaidāmas tikai oktobra beigās. Jaunās koalīcijas izveidei dotas 30 dienas, un Ukrainas konstitūcija neļauj izsludināt ārkārtas vēlēšanas sešus mēnešus pirms jaunā balsojuma. Tas nozīmē to, ka brīdī, kad noslēgsies jaunās koalīcijas izveides termiņš, spēkā stāsies nākamais juridiskais ierobežojums, kas novērstu Zelenska mēģinājumus atlaist parlamentu.
Tiek pieļauts, ka "Tautas frontes" izstāšanās no koalīcijas varētu būt mēģinājums novērst vai noildzināt jaunā prezidenta Zelenska centienus atlaist Augstāko Radu.
Jaunievēlētais prezidents pieļāvis iespēju atlaist Augstāko Radu pēc viņa inaugurācijas, norādot, ka pašreizējais parlaments nepārstāv cilvēku intereses. Zelenska preses pārstāvji minēja, ka šobrīd parlamentā notiekošās spēles ir vēl viens apliecinājums tam, ka deputāti ir vienaldzīgi pret tiem, kas tos ievēlēja.
Parlamenta atlaišana savukārt pavērtu ceļu jaunām pirmstermiņa vēlēšanām. Jaunas pirmstermiņa vēlēšanas dotu iespēju Zelenskim iekļūt parlamentā. Lai gan vairākumu šī partija varētu neiegūt, tomēr tās izredzes varētu būt labas, ņemot vērā Zelenska pārliecinošos panākumus prezidenta vēlēšanās.
Petro Porošenko sabiedrotie, tostarp vicepremjerministre Ivanna Klimpuša-Cincadze, kura šonedēļ viesojās Rīgā, bažījas, ka šo pārejas periodu savu interešu realizēšanai aktīvi cenšas izmantot Krievija: “Es domāju, ka Krievija jau tagad mēģina izmantot šo varas maiņu. Nesenais Kremļa lēmums atvieglot Krievijas pilsonības piešķiršanu okupētajās teritorijās dzīvojošajiem ukraiņiem un norādes, ka līdzīga atvieglota procedūra nākotnē varētu tikt izmantota attiecībā uz visiem ukraiņiem, ir kārtējais starptautisko likumu pārākums un kārtējā iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās. Kārtējais agresijas akts. Tas viss mums diemžēl ļāvis secināt, ka
Krievija aktīvi cenšas novājināt Ukrainu un mēģina parādīt Ukrainu kā neizdevušos valsti.”
Tikmēr par parlamenta vēlēšanu tuvošanos atgādina kārtējās jaunās partijas dibināšana. Pēc tam, kad prezidenta amatā ievēlēts aktieris Zelenskis, uz politiskās skatuves savu partiju pieteicis rokmūziķis Svjatoslavs Vakarčuks. Līdzīgi kā Zelenskis viņš šo soli pamatojis ar to, ka cilvēki politikā vēlas jaunas sejas un reālu, nevis vārdisku cīņu ar korupciju.
Savukārt pirmdien, 20. maijā, plānota Zelenska inaugurācija prezidenta amatā.
Viņš vēlējās, lai tā notiktu svētdien, kad Ukrainā tiek pieminēti politisko represiju upuri, tomēr viņa prasība tika noraidīta. Zelenskis pauda neapmierinātību ar šādu lēmumu, apsūdzot Porošenko sabotāžā. Pēc jaunievēlētā prezidenta domām, parlaments vilcinājis šo procesu, jo deputāti baidās no iespējamas Augstākās Radas atlaišanas un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.
