Trīspusējā kontaktgrupa Ukrainas krīzes atrisināšanai uz tikšanos pulcēsies jau piektdien Minskā. Par to paziņojis Baltkrievijas ārlietu ministrijas pārstāvis Dmitrijs Mirončiks. Viņš paskaidrojis, ka šādas tikšanās parasti notiek tikai tad, kad ir saņemts kopīgs paziņojums no visiem sarunu dalībniekiem. Neilgi pirms tam Ukrainas prezidents Petro Porošenko bija aicinājis bez kavēšanās sarīkot Minskas sarunu dalībnieku konsultācijas.
Tikmēr pagājušajā nedēļas nogalē apšaudītās Mariupoles mēs Jurijs Hotlubejs paziņojis, ka, lai arī pilsētas padomes deputāti balsojumā ir atzinuši Krieviju par agresoru, nevar apgalvot, ka vienu no Mariupoles rajoniem ir apšaudījusi tieši Krievija. Lai ar šādiem apgalvojumiem nāktu klajā, ir nepieciešami neapgāžami pierādījumi.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Viktors Muženko gan paziņojis, ka Ukrainai ir šādi dokumentāli pierādījumi, kas apstiprina Krievijas armijas karavīru līdzdalību bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos, kur tie karo separātisko kaujinieku pusē.
Vienlaicīgi viņš atzinis, ka ukraiņu karavīri ar Krievijas regulārās armijas vienībām nekaro, taču ukraiņu pusei esot pietiekami daudz spēka, lai veiktu izšķirošo triecienu pa neformālajiem bruņotajiem grupējumiem, pat tiešā tēmējumā.
Ukrainas Aizsardzības ministrija pašlaik aktīvi diskutē ar ārvalstīm tieši par ieroču, nevis militārā ekipējuma un palīglīdzekļu piegādēm. Ģenerālštāba pārstāvis Andrejs Ordinovičs, tiekoties ar ārvalstu militārajiem atašejiem, atzinis, ka NATO un citu valstu vadītāji gan pašlaik nesaskatot nepieciešamību šādus ieročus Kijevai piegādāt. Ordinovičs arī atzinīgi novērtējis ne-ieroču bruņojuma piešķiršanu ukraiņiem.
Citu viedokli gan paudis poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks, kurš izteicies, ka bez Rietumu uzbrukuma ieroču piegādēm Ukraina noteikti zaudēs Putinam un prokrieviskajiem kaujiniekiem.
Pēc ģenerāļa vārdiem, līdzšinējās sankcijas uz Putinu nav atstājušas iespaidu, tāpēc ieroču piegādes ir nepieciešamas, lai šo problēmu risinātu. Skšipčaks ir pārliecināts, ka vislabāk būtu, ja par bruņojuma palīdzību rietumvalstis vienotos Eiropas Savienības vai NATO līmenī, neizslēdzot, ka to varētu darīt arī viena pati Polija.
Arī izdevums „The Wall Street Journal” publicējis rakstu, kurā apgalvo, ka vienīgais veids, kā apturēt Putinu, esot iedot Ukrainai ieročus. Nenoliedzami, sankcijas pret Putina līdzgaitniekiem arī nesot savus rezultātus, taču bruņojums Ukrainai ir nepieciešams, lai tā spētu pienācīgi aizstāvēt savas valsts teritoriju.
Konfliktu kaimiņos esošajā Ukrainā ceturtdien vairāk nekā septiņu stundu garajā preses konferencē skāris arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Viņš norādījis, ka ir maz ticams, ka Krievija līdzīgu scenāriju varētu mēģināt atkārtot Baltkrievijā, taču Minska „turēšot pulveri sausu”.
Lukašenko aicinājis Ukrainas un Krievijas līderus pārkāpt savām ambīcijām un atbraukt uz sarunām Minskā un izrunāties. Pats viņš esot gatavs gan tēju pienest, gan pildspalvas pasniegt.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji. 24.janvārī raķešu uzbrukumā Marupolei bojā gāja 30 cilvēki.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
