Bēglis no Ukrainas Nikolajs Nazarovs sacīja: "Manam tēvam bija trīs insulti, viņš nevar pārvietoties pats. Protams, tas bija grūts ceļš, bet cilvēki mums palīdzēja visādi, palīdzēja ar bagāžu, tas padarīja ceļu vieglāku."
Ne visi paliek Ukrainas kaimiņvalstīs; daļa pēc tam dodas uz citām Eiropas valstīm, kā arī uz ASV, Kanādu un citurieni.
ANO Bēgļu aģentūras vecākais koordinators Polijā Alekss Munds pauda: "Šodien mēs esam pārkāpuši četru miljonu robežu. Manuprāt, tas ir traģisks pavērsiens. Tas nozīmē, ka aptuveni mēneša laikā četri miljoni cilvēku izdzīti no savām mājām, savām ģimenēm un kopienām. Tā ir ātrākā bēgļu izceļošana nesenā vēsturē."
Pēc ANO aplēsēm, papildus tiem četriem miljoniem, kas pametuši Ukrainu, vēl aptuveni septiņi miljoni bijuši spiesti meklēt drošāku patvērumu turpat Ukrainā, kas nozīmē, ka
kopējais piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits ir vēl lielāks.
Kopš Krievijas uzsāktā kara izpostīta tūkstošiem cilvēku dzīve, nogalināti vairāk nekā 130 bērni. Un pretēji Maskavas apgalvotajam, ka mērķi ir tikai militārie objekti, sabombardēti desmitiem civilo objektu, to skaitā slimnīcas un skolas.
Turklāt Krievijas jūras spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilo kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai. Tā ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane. Ņemot vērā, ka humānā situācija daudzviet valstī pasliktinās, palīdzības organizācijas, to skaitā ANO, kara skartākajām zonām, cik iespējams, piegādā palīdzības kravas.
76 gadus veca Harkivas iedzīvotāja Nadežda teica: "Dzīvojam bailēs un asarās, jo nav elektrības. Bijām mājās bez maizes. Paldies Dievam, ka bija milti un varējām uztaisīt pankūkas un vēl kaut ko."
Bet 84 gadus vecais Ļevs pauda: "Visu nakti... Sprādzieni, sprādzieni. Pirmo reizi bija 24. februārī, mēs vēl gulējām, bija 5 no rīta, tas bija ļoti skaļi. Es pamodos un teicu savai sievai: "Vai karš ir sācies?" Viņa saka: "Es nezinu." Tik liels sprādziens, ka viss vibrēja un drebēja."
Karš Ukrainā izraisījis pārtikas trūkumu un cenu kāpuma vilni arī tālu aiz Ukrainas robežām.
Pēc ANO ekspertu teiktā, briest katastrofa uz jau esošas katastrofas fona, un brīdina par lielāko pārtikas krīzi pasaulē kopš Otrā pasaules kara.
Pasaules Pārtikas programma runasvīrs Tomsons Pīri norādīja: "Ukraina iepriekš pabaroja 400 miljonus cilvēku visā pasaulē. Ir skaidrs – kāpēc. Te ir lielas aramzemes platības, bagātīgas augsnes, regulāras lietusgāzes, mehanizēta lauksaimniecība. Problēma tāda, ka nākamā raža ir uz jautājuma zīmes, jo labības lauki kļuvuši par kaujas vietām. Tā ietekme būs skaudri jūtama tūkstošiem kilometru attālumā."
Maizes cenas jau būtiski pieaugušas, piemēram, Ēģiptē, kas līdz šim saņēmusi 85% graudu no Ukrainas, kā arī Libānā, kur importēto graudu daudzums no Ukrainas ir līdzīgs.
Vēl būtisks aspekts ir tāds, ka, pieaugot pārtikas cenām, ceļas arī Pasaules Pārtikas programmas izmaksas, un tas savukārt ietekmē starptautiskās palīdzības organizācijas iespējas sniegt atbalstu cilvēkiem, kam tā īpaši nepieciešama.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
