Ukraina gatavojas parlamenta vēlēšanām

Ukrainā rīt gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Aptaujas vislielākos panākumus sola prezidenta Volodimira Zelenska partijai. Tomēr ir apšaubāms, vai tā iegūs pārsvaru Augstākajā Radā.
Vēlēšanām uzmanīgi līdzi seko gan Maskavā, gan Briselē.

Parlamenta vēlēšanas Ukrainā notiek divus mēnešus pēc jaunā prezidenta Volodimira Zelenska stāšanās amatā. Sagaidījis atbilstošu brīdi, iepriekš valstī labi zināmais komiķis tagad prezidents, Zelenskis paziņoja, ka atlaiž parlamentu. Šādu soli vērtēja kā nepārprotamu Zelenska vēlmi nostiprināt varu, atbrīvojoties  no opozīcijas, kas bagātīgi bija koncentrējusies Ukrainas parlamentā. Līdz  šim vairākumu vietu tajā ieņēma Zelenska sāncenša bijušā prezidenta Petro Prošenko politiskais spēks “Eiropas solidaritāte”.

Ukrainas parlamenta vēlēšanās svētdien piedalīsies vairāk nekā 20 partiju. Patlaban izredzes ir sešām. Aptaujas vislielākos panākumus sola paša prezidenta Zelenska politiskajam spēkam “Tautas kalps”, kas varētu iegūt starp 40 un 50 procentiem balsu.  Taču tas nebūtu pietiekami, lai izcīnītu vairākumu parlamentā. Zelenska partija sola jaunus vārdus un jaunas sejas Ukrainas politikā, kā arī noturēt valstī proeiropeisku kursu un cīnīties par ekonomikas izaugsmi.

“Tas ir pilnīgi cits Ukrainas politikas formāts. Tie ir  cilvēki Ukrainas politikā, kuri nedodas uz parlamentu pelnīt naudu, kā tas jau ir bijis daudzus pēdējos gadus un kas vienlaikus nozīmēja iesaistīties korupcijā. Šie jaunie politiķi nav strādājuši lielajā politikā. Viņiem ir pilnīgi citas, no vecās politiskās elites atšķirīgas pamatvērtības," pauda politiskā spēka “Tautas kalps” vadītājs Dmitro Rozumkovs.

Otra populārākā partija ir prokrieviskā un Kremlim pietuvinātā "Opozīcijas platforma - Par dzīvi", ko atbalsta līdz 14% vēlētāju un, kuru politologi mēdz dēvēt par Kremļa līgavu. Partija iestājas par autonomijas piešķiršanu Austrumu Ukrainas teritorijām, kuras savā varā cenšas pārņemt Krievijas varas atbalstītie seperātisti.

“Kāpēc autonomija? Tādēļ, ka cilvēkiem  ir nepieciešams garantēt zināmu neatkarību pašā Ukrainā. Tas ļaus izmantot Konstitucionālas autonomijas elementus, esot drošībā un labklājībā un joprojām daļai no Ukrainas," norādīja partijas "Opozīcijas platforma - Par dzīvi" vadītājs Viktors Medvedčuks.

Partija mudina prezidentu Zelenski vienoties ar Krieviju par šo soli apmaiņā pret 25 procentu lielām atlaidēm gāzes importam. Analītiķi tikmēr uzskata, ka mēģinājums piekrist šādam scenārijam varētu izraisīt asu pretreakciju Ukrainā un izsaukt jaunu politisko krīzi, pat jaunu “Maidanu”.

Trešā populārākā vēlēšanu sarakstā ir bijušā prezidenta Porošenko vadītā "Eiropas solidaritāte", kas vēlēšanās varētu izcīnīt līdz 9% balsu. Nepieciešamo balsu slieksni varētu pārkāpt arī  ekspremjeres Jūlijas Timošenko pārstāvētā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme"), kā arī pazīstamā ukraiņu rokmūziķa Svjatoslava Vakarčuka liberālā proeiropeiskā partijai "Balss" (''Golos''), kā arī bijušā Ukrainas Drošības dienesta vadītāja Ihora Smeško "Spēks un gods".

Ar lielu rūpību šīm vēlēšanām Ukrainā līdzi seko gan Briselē, gan Maskavā. Par vietām parlamentā lielākoties sacentīsies partijas, kas  sola valsts kursu Eiropas virzienā, taču Ukrainas reformas, piemēram, cīņa ar korupciju joprojām ir procesā un ir viens no stingrākajiem nosacījumiem, lai turpinātos Eiropas Savienības finansiālais atbalsts.

Pēdējos piecos gados Eiropas Savienība Ukrainai ir piešķīrusi vairāk nekā 15 miljardu eiro lielu aizdevumu un atbalstu grantu programmas, lai palīdzētu valstij atkopties pēc Krievijas agresijas Austrumu Ukrainā. Tā ir būtiski novājinājis gan valsts ekonomisko, gan politisko spēku. Pasaules Banka šogad prognozē Ukrainas ekonomikas lejupslīdi un tās turpināšanos, ja reformas nenotiks pietiekami strauji.

Krievijas sāktais konflikts Ukrainas Austrumos joprojām ieilgst bez redzama risinājuma. Starp Zelenski un Putinu ir noticis dažādi vērtētais telefona zvans, pēc kura Putins paziņoja, ka būtu gatavs miera sarunām, kad Ukrainā būs pagājušas parlamenta vēlēšanas. Zelenskis sarunas ir rosinājis noturēt Baltkrievijā ar ASV, Lielbritānijas,  Vācijas un Francijas līderu piedalīšanos.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti