Savukārt Ukrainas izlūkdienesta vadītājs ir pārliecināts, ka karš Ukrainā varētu beigties nākamajā gadā.
Pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki svētdien paziņoja par savu spēku atvilkšanu no Lisičanskas pilsētas un tā nonāca Krievijas kontrolē, pirmdien tiek saņemtas ziņas, ka iebrucēji aktīvi nostiprinās pilsētā un gatavojas turpmākam uzbrukumam Slovjanskas virzienā.
Iepriekš tika ziņots, ka arī aizvadītās nedēļas nogalē Slovjanska un Kramatorska ir aktīvi apšaudītas, ir gan bojāgājušie, gan ievainotie civiliedzīvotāji. Pirmdien arī saņemtas ziņas, ka Harkivā raķešu triecienā ir nopostīta skola, kurā gan cilvēki nav atradušies.
Ukrainas armijai jāizvērtē prioritātes
Pēdējā laikā arvien aktīvāk tiek runāts par drīzumā gaidāmajām cīņām par Hersonas apgabala un pašas Hersonas atbrīvošanu. Neoficiāla informācija liecina, ka ukraiņu spēki jau ir cieši pietuvojušies Hersonai un gatavojas izšķirošajam uzbrukumam, kas varētu sākties tuvākās nedēļas vai divu laikā, turklāt no vairākiem virzieniem.
Kā norāda izdevuma “Defence Express” analītiķis Serhijs Zgurecs, viss būs atkarīgs no tā, kādam scenārijam priekšroku dos Ukrainas bruņoto spēku vadība.
“Ukrainas bruņotie spēki diezgan aktīvi izmanto aviāciju, izdarot triecienus pa okupācijas spēkiem valsts dienvidos.
Tāpēc, manuprāt, teorētiski ir iespējama Hersonas apgabala atbrīvošana Dņepras upes labajā krastā, un tas ir diezgan reāls uzdevums.
Taču viss būs atkarīgs no tā, kā Ģeneralštābs vērtēs savu rezervju spējas un apmērus. Ģenerālštābs var izlemt savas rezerves novirzīt uz frontes līnijas stabilizāciju Ukrainas austrumos – Slovjanskas vai Kramatorskas rajonā –, vai arī uz Hersonas apgabala atbrīvošanu un uzbrukumu pašai Hersonai.”
Pastiprinājušies gaisa triecieni pret Ukrainu
Ukrainas ģenerālštābs ziņo, ka Hersonas apgabalā no Krievijas okupētās Krimas ir nogādāti vismaz 17 dzelzceļa vagoni ar munīciju. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes komandieris Kirils Budanovs vēsta, ka pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājušies Krievijas gaisa spēku triecieni pa Ukrainas teritoriju.
Pēc Budanova vārdiem, tas saistīts ar faktu, ka Krievijas operāciju Ukrainā tagad vada gaisa spēku komandieris – viņš pārzina gan aviācijas, gan raķešu triecienu taktiku, un tas arī tiekot aktīvi darīts. Turklāt nevarot runāt par kādiem nejaušiem trāpījumiem, jo Krievija ļoti labi saprotot, kur trāpīs viņu izšautās raķetes.
Turklāt ļoti bieži tiek izmantotas padomju laika raķetes “X-22”, kuras bija domātas kodollādiņu nogādāšanai, un to trāpīšanas rādiuss esot aptuveni kilometrs.
Budanovs gan paudis pārliecību, ka kodolieroči tuvākajā laikā pret Ukrainu netiks izmantoti.
Krievijā vairākums atbalsta karu pret Ukrainu
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kad varētu beigties karš, Budanovs izteicis viedokli, ka tas varētu būt nākamais gads. Par kara beigām viņš uzskatīšot iziešanu līdz 1991. gada Ukrainas robežām. Nekāds cits scenārijs netiekot izskatīts.
Krievijas socioloģisko pētījumu centrs “Levada centrs” tikmēr ir veicis aptauju, kurā vēlējies noskaidrot Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas bruņoto spēku darbībām Ukrainā. Rezultāti nav pārsteidzoši – aptuveni 70 procenti respondentu vairāk vai mazāk atbalsta Krievijas spēku darbības.
Vienīgā grupa, kurā šis atbalsts ir zemāks (aptuveni 55%), ir gados jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
