Šīs nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka piedāvās valsts parlamentam apturēt tikai dažas līguma par draudzību ar Krieviju sadaļas. Pēc prezidenta vārdiem, no līguma pilnībā atteikties nedrīkst, jo vienošanās iekļauj arī Ukrainai vairākus svarīgus punktus, piemēram, abpusēju apņemšanos ievērot valstu teritoriālo nedalāmību un pastāvošas robežas.
Porošenko norādījis, ka paredzēts atcelt līguma pantus par Ukrainas un Krievijas stratēģisko partnerību un divpusējo sadarbību, tostarp militārajā jomā. Tāpat paredzēts oficiāli apturēt Ukrainas dalību dažādās Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) sadarbības institūcijās.
Ārlietu ministrs Kļimkins paziņojis, ka Krievija ir pārkāpusi pilnīgi visus draudzības līguma punktus, sākot ar preambulu, turklāt bez politiskās puses šai problēmai esot arī emocionālā.
Šogad par minētā līguma denonsāciju izteikušies arī vairāki Krievijas politiķi, tostarp no parlamentā pārstāvētās Liberāldemokrātiskās partijas. Tā kā otras puses informēšanai par vēlmi izstāties no līguma ir nepieciešams laiks, vienošanās, visticamāk, 1. oktobrī automātiski tiks atjaunota uz nākamajiem 10 gadiem.
KONTEKSTS:
2014.gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
