Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pieprasīja no Rietumiem un Maskavas “tūlītējas” drošības garantijas, kuru mērķis ir novērst Krievijas iebrukumu.
Ukrainas armija, pamatojoties uz prezidenta Zelenska rīkojumu, trešdien sākusi rezervistu iesaukšanu. Saviem pilsoņiem Ukraina arī izplatījusi aicinājumu nekavējoties pamest Krieviju un atturēties no ceļošanas uz to.
Eiropas Savienība nolēmusi ceturtdienas vakarā Briselē rīkot ārkārtas samitu par Krievijas "agresīvo rīcību" pret Ukrainu, vēstulē bloka līderiem paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Ierobežo piekļūšanu robežai
Saasinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, kas var būtiski samazināt iespējamo konsulāro palīdzību Krievijā, Ukrainas Ārlietu ministrija aicina Ukrainas pilsoņus atturēties no ceļošanas uz Krieviju, bet tos, kuri atrodas Krievijā, nekavējoties doties prom.
Pēc Ukrainas vadības teiktā, kopš konflikta sākuma 2014. gadā dzīvību Ukrainas austrumos zaudējuši vairāk nekā 15 000 cilvēku. Šajos gados bijuši mierīgāki periodi, bet tagad apšaudes atsākušās.
Gaidāmais lēmums par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu Ukrainā varētu nozīmēt to, ka ukraiņiem tiks dots rīkojums palikt mājās vai arī tiks ieviesta komandantstunda. Katrs no Ukrainas reģioniem varēs izvēlēties, kādus konkrētus pasākumus piemērot, atkarībā no tā, cik tie varētu būt nepieciešami.
Trešdien izsludinātā rezervistu iesaukšana paredz, ka dienestam uz laiku, kas nepārsniedz gadu, tiek iesaukti rezervisti vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Krievijas uzbrukuma gadījumā pastāvot iespēja izsaukt aptuveni 36 000 rezervistu.
Jaunus ierobežojumus, ņemot vērā Krievijas iebrukuma draudus, trešdien izsludinājusi Ukrainas robežsardze. Ierobežojumu vidū ir aizliegums tuvoties robežai naktī. Robežsardzes iekārtu fotografēšana un filmēšana ir aizliegta, bet ārzemniekiem vairs nav atļauts piekļūt robežai. Kuģiem aizliegts atstāt Melnās un Azovas jūras ostas naktī.
Krievijas diplomāti dedzina dokumentus
Tikmēr virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists Krievijas karogs, trešdien vēsta ziņu aģentūras "Interfax-Ukraina" korespondents. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrija bija pavēstījusi, ka no Ukrainas tiek evakuēti diplomāti un viņu ģimenes.
Kā teikts paziņojumā Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā, "kopš 2014. gada vairākkārtīgi notikuši uzbrukumi Krievijas vēstniecībai Kijevā un mūsu valsts ģenerālkonsulātiem Odesā, Ļvovā un Harkovā".
Pēdējo dienu laikā novērots, ka Krievijas diplomātiskajās iestādēs darbinieki dedzina papīrus, vēsta Ukrainas mediji.
Krievijas vēstniecības pārstāvis, komentējot šo informāciju, atzina, ka tas tā patiešām noticis.
Kremļa saimnieka Vladimira Putina pēdējie lēmumi radījuši bažas, ka tie ir sākums Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas var novest pie plaša mēroga kara. Rietumi reaģējuši gan ar paziņojumiem par savu spēku pastiprināšanu Baltijā, gan ar sankcijām.
Arī Ukraina pret Krieviju trešdien ieviesusi sankcijas pret tiem Krievijas deputātiem, kuri balsoja par Luhanskas un Doneckas tautas republiku neatkarības atzīšanu. Sankcijas iepriekš noteikusi arī Eiropas Savienība, ASV, Kanāda, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.
Tikmēr Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānija "Paysera" trešdien paziņojusi, ka vairs neapkalpos darījumus Krievijas rubļos, slēgs Krievijas uzņēmumu kontus un ierobežos naudas pārskaitījumus uz un no bankām Krievijā. Kompānija, kas darbojas arī Latvijā, šādu lēmumu pieņēmusi, solidarizējoties ar Ukrainu.
Putins negrasās piekāpties
Trešdien izskanējis arī ierosinājums izslēgt Krieviju no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, un to paudusi Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena.
Krievija trešdien paziņoja, ka sniegs spēcīgu atbildi uz ASV izziņotajām sankcijām. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Vašingtona ir ieviesusi jaunu sankciju kārtu, lai "mainītu Krievijas kursu".
Putins apgalvo, ka Maskava ir gatava meklēt diplomātiskus risinājumus saspringtajai situācijai, kas izveidojusies ap Ukrainu. Tomēr arī uzsvēra, ka Krievijas intereses nav apspriežamas.
“Mūsu valsts vienmēr ir atvērta tiešam un godīgam dialogam, diplomātisku risinājumu meklējumiem vissarežģītākajām problēmām. Bet es atkārtošu, ka Krievijas intereses, mūsu pilsoņu drošība mums ir neapspriežamas. Tādēļ mēs arī turpmāk attīstīsim un turpināsim uzlabot armiju un floti.”
Bažas par iespējamo uzbrukumu Kijevai
Tikmēr par aizvien satraucošāku notikumu attīstību Ukrainā trešdien bažas pauda pāvests Francisks.
“Neskatoties uz pēdējo nedēļu diplomātiskajiem centieniem, parādās arvien satraucošāki scenāriji. Es lūdzu visas iesaistītās puses atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu radīt vēl lielākas ciešanas iedzīvotājiem.”
Joprojām turpina izskanēt Rietumu brīdinājumi par tālāku situācijas eskalāciju, proti, atkārtotu uzbrukumu Ukrainai. Lielbritānija un arī ASV pēdējās nedēļās ir vairākkārt atsaukušās uz izlūkdienestu informāciju, kas liecina par Krievijas plāniem uzbrukt Ukrainai.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa trešdien sacījusi, ka Putins, ļoti iespējams, sāks pilna apjoma uzbrukumu Ukrainai, tostarp uzbruks Kijevai.
Ukrainas Aizsardzības stratēģijas centra ekspertu ziņojums liecina, ka Krievijas bruņotie spēki turpina kustību gar robežu, kā arī turpina masveidā apšaudīt apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas. Nemazinās Krievijas aktīvās dezinformācijas kampaņas intensitāte. Pieaug arī sabotāžu un kiberuzbrukumu risks. Jauni satelītattēli liecina arī par to, ka pieaudzis krievu bruņoto spēku skaits Baltkrievijā pie Ukrainas robežas.
