Ukraina: ES Austrumu partnerībā jāsadala valstis trīs grupās

Eiropas Savienībai (ES) ir jādažādo attiecības ar visām sešām Austrumu partnerības programmas dalībvalstīm,  uzskata Ukrainas sūtnis Eiropas Savienībā Konstantīns Jeļisejevs.  Pēc viņa vārdiem, ir nepieciešams pastiprināt arī politisko un ekonomisko sadarbību arī pašu Austrumu partnerības valstu starpā. 

Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka ārvalstu kreditori ir nākuši klajā ar savu piedāvājumu Ukrainas parāda restrukturizācijai.  

Austrumu partnerības samitā Rīgā, kas norisinājās pirms nedēļas, bieži vien izskanēja viedokļi par to, ka sešas programmas dalībvalstis neoficiāli tiek sadalītas trijās grupās. Ukraina, Gruzija un Moldova, kuras ir noslēgušas asociācijas līgumus ar Eiropas Savienību, Baltkrievija un Azerbaidžāna, kuru tuvināšanos ar Eiropu kavē dažādie cilvēktiesību pārkāpumi, un Armēnija, kas pievienojusies Eirāzijas ekonomiskajai savienībai.

Ukrainas pastāvīgais sūtnis Eiropas Savienībā Konstantīns Jeļisejevs Kijevas drošības forumā norādījis, ka ir pienācis laiks arī oficiāli nodalīt Gruziju, Moldovu un Ukrainu no trijām pārējām Austrumu partnerības dalībvalstīm.

Pēc viņa vārdiem, šāda saskaņota vienošanās esot bijusi sagatavota jau Rīgā, taču tā arī nav apstiprināta. Tāpat Jeļisejevs uzskata, ka būtu jāatjauno reģionālā sadarbība visu triju valstu starpā, tostarp atjaunojot deviņdesmito gadu beigās izveidoto organizāciju GUAM. Tajā savulaik ietilpa visas trīs minētās valstis un Azerbaidžāna, kuras savu ārpolitiku vēlējās tuvināt ASV un Eiropai, darbojoties kā pretspēks Neatkarīgo valstu sadraudzībai.

Pēc Ukrainas vēstnieka domām, visām valstīm kopā varētu izdoties daudz stingrāk aizstāvēt savas nacionālās pozīcijas  starptautiskās organizācijās, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Eiropas padomē, ANO un citās.

Lai arī organizācija GUAM pašlaik pastāv visai formāli, Krievija joprojām uzskata, ka tā ir vērsta pret Maskavas interesēm. Jeļisejevs norādījis, ka par spīti visiem Maskavas centieniem tās mēģinājumi aizkavēt asociācijas līguma ar Eiropas Savienību stāšanos spēkā ir izgāzušies.

Tikmēr Ukrainas varas iestādes turpina aktīvu darbu arī pie savas ekonomikas stabilizēšanas.  Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresjko paziņojusi, ka Ukraina pašlaik ir izpildījusi gandrīz visas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) saistības, lai varētu saņemt aptuveni 1,7 miljardu dolāru lielu ārvalstu finansējumu. Valstī gan joprojām turpina darboties SVF novērošanas misija, taču Jaresjko paudusi pārliecību, ka pašlaik nav panākta vienošanās tikai par vienu no punktiem.

Viens no grūtākajiem sarunu punktiem ir Ukrainas pienākums pārstrukturizēt aptuveni 15 miljardu dolāru lielo valsts parādu. Aģentūra “Reuters” vēsta, ka četru starptautisko kreditoru komiteja ir iesniegusi Ukrainai savu parādu restrukturizācijas piedāvājumu. Tajā paredzēta parādu atmaksas termiņa pagarināšana par 10 gadiem un kredītlikmju samazināšana. Tas ļaušot valstij tuvāko četru gadu laikā ieekonomēt 15,8 miljardus dolāru, kas ir pat vairāk, nekā prasa SVF. Cita starpā SVF bija arī pieprasījis, lai 2020.gadā Ukrainas parāds tiktu samazināts līdz 71 procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam parāda apkalpošanas ik gadu nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no IKP.

Kreditoru komiteja atzīst, ka tai SVF prasības neliekas pašas labākās ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšanai, taču, vēloties ātrāk noslēgt vienošanos, komitejas piedāvājumi ir izstrādāti tā, lai atbilstu minētajiem kritērijiem.

Jau vēstīts, ka Rīgā pagājušās nedēļas nogalē aizvadīts Austrumu partnerības samits, kurā ES nolēma turpināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm jau uzņemtajā virzienā, kā arī nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti