Ukrainas bruņotie spēki devuši triecienu tiltam, kas savieno Melitopoli un Konstantinovku. Kadros no notikuma vietas redzams, ka daļa tilta konstrukcijas ir nogrimusi, bojāti tilta balsti. Satiksme pa tiltu ir apturēta.
Pa šo tiltu Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus no Doneckas virziena. Tiek pieļauts, ka šis trieciens ietekmēs Krievijas armijas apgādi gan Krimā, gan Zaporižjas un Hersonas apgabalā.
Melitopoles mērs Ivans Fedorovs atzinis, ka šis ir viens no stratēģiski svarīgajiem tiltiem, kuram dots trieciens pēc Krimas tilta. Uzreiz pēc trieciena apkārtnē tika traucēta arī interneta un sakaru darbība.
Zelenskis aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Aizvadītajā diennaktī Ukrainas aizsardzības spēki atvairīja Krievijas armijas uzbrukumus 16 apdzīvotu vietu apkārtnē. Īstenoti vismaz pieci triecieni pa Krievijas armijas personāla, ieroču un militārā aprīkojuma koncentrācijas zonām.
Krievija tikmēr veikusi septiņus raķešu uzbrukumus, tostarp civilajai infrastruktūrai, kā arī veikusi 79 uzbrukumus no vairākām raķešu palaišanas ierīcēm. Krievijas armija pēdējā laikā sistemātiski devusi triecienus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Pēdējo mēnešu laikā bijuši astoņi raķešu triecienu viļņi.
Ukrainas Enerģētikas ministrija otrdien paziņojusi, ka beidzot atkal darbojas visi deviņi valsts energobloki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis joprojām aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem.
"Mums visiem jāapzinās, ka Krievija nav atteikusies no savas terora taktikas. Masveida raķešu triecienu neesamība šobrīd nozīmē tikai to, ka ienaidnieks tiem gatavojas un var veikt triecienu jebkurā brīdī.
Lai gan ir acīmredzams, ka pat bez gaismas mēs labi zinām, kur šaut un ko atbrīvot, Krievija joprojām cer uz elektrības pārrāvumiem. Tā ir teroristu pēdējā cerība... Tāpēc, kamēr viņiem ir raķetes – un Krievijai tās joprojām ir –, lūdzu, uztveriet nopietni gaisa trauksmes un visus brīdinājumus no Ukrainas militārās pavēlniecības un mūsu gaisa spēkiem.
Visos līmeņos mums jābūt gataviem jebkādiem naidīgiem nodomiem. Un mēs darīsim visu, lai šo ziemu pārdzīvotu."
Lielvalstis turpinās atbalstīt Ukrainu
Pirmdien noslēdzās tiešsaistes G7 valstu sanāksme. Tajā līderi vienojās par galvenajiem elementiem platformai, lai koordinētu finansiālo atbalstu Ukrainai. Līderi arī uzsvēra, ka dažāda veida atbalsta sniegšana Ukrainai turpināsies arī nākamgad.
Ukrainas prezidents samitā mudināja G7 valstis nodrošināt papildu dabasgāzi. Ukrainai nepieciešami apmēram divi miljardi kubikmetru gāzes, lai pārdzīvotu ziemu. Zelenskis arī mudināja nosūtīt uz Ukrainu vairāk ieroču, tostarp modernus tankus, kā arī raķešu artilēriju un vairāk tāla darbības rādiusa raķešu.
Rietumu piegādātie ieroči ir palīdzējuši mainīt kara gaitu, un augsta ASV militārpersona pirmdien sacīja, ka Krievija, visticamāk, pievērsīsies vecākai, mazāk uzticamai artilērijas un raķešu munīcijai, jo tās jaunākie krājumi izsīkst. Zelenskis gan atgādināja, ka Krievijai joprojām ir priekšrocības artilērijas un raķešu jomā.
Virtuālā G7 līderu tikšanās notika Parīzes samita priekšvakarā. Šajā samitā otrdien plānots apspriest, kādu tūlītēju palīdzību sabiedrotie var sniegt Ukrainai šajā ziemā. Runa ir gan par finansēm, gan materiāliem infrastruktūras atjaunošanai. Samitā pulcēsies politiķi, uzņēmumi un palīdzības aģentūras.
Krievija armijas uzturēšanai tērēs 30% no sava budžeta
Kā savā ziņojumā norāda ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas 2023. gada budžetā paredz vairāk nekā 9 triljonus rubļu jeb apmēram 143 miljardus ASV dolāru militāriem izdevumiem, drošībai un tiesībaizsardzībai. Pēc Pasaules Bankas datiem šī summa ir aptuveni 8% no Krievijas iekšzemes kopprodukta 2021. gadā.
Saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas datiem Krievijas militārie izdevumi ir ievērojami pieauguši un nākamgad veidos vairāk nekā 30% no Krievijas kopējā budžeta.
Tādējādi Putins turpina izsmelt savu budžetu karam Ukrainā, un šajā procesā viņam var nākties pārtraukt citu starptautisku vai iekšzemes vajadzību finansēšanu.
Analītiķi atgādina, ka Krievijas spēki jau pārvieto aprīkojumu un personālu no citām konflikta zonām, piemēram, Sīrijas un Kalnu Karabahas.
Savukārt Nīderlande paudusi gatavību ar ANO atbalstu izveidot jaunu tribunālu, lai izskatītu lietu par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hūstrs izteicies, ka Nīderlande kopā ar Eiropas Savienību meklēs starptautisku atbalstu un finansējumu tribunālam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
