Latvijas Radio: Japāna sniedz politisku un militāru palīdzību Ukrainai. Kāpēc Japānai ir svarīgi to darīt?

Tošs Minohara: Japānai ir kopīgas vērtības ar Rietumiem.

Japāna kategoriski iestājas pret mēģinājumiem ar spēku izmainīt starptautisko kārtību. Mēs to nedrīkstam pieļaut.

Tas nav ukraiņu karš, tas ir arī mūsu karš, mēs tajā esam kopā. Tāpēc es domāju, ka Japāna var darīt vēl vairāk Ukrainas labā.

Daudzi pārmet Vācijai, ka tā vilcinās ar palīdzības sniegšanu Ukrainai, bet es uzskatu, ka Japāna dara vēl mazāk. Kāds var iebilst, ka Japāna neatrodas Eiropā, bet, ja tā ir mūsu cīņa, tad nav svarīgi, kur tu atrodies. Kāpēc Japāna nevarētu uzņemties iniciatīvu un iesaistīties vēl vairāk? Palīdzēt Ukrainai nenozīmē palīdzēt tikai cilvēkiem Ukrainā, šādi mēs varam palīdzēt savai nākotnei. Es ceru, ka to sapratīs arvien vairāk japāņu.

Ir vēl viena lieta, ko es vēlos izcelt. Japānas ziņu pārraides un laikraksti izvairās izmantot vārdu "karš". To dēvē vai nu par "invāziju" vai par "aktīvu agresiju", bet ne par karu. Un iemesls ir tāds, ka Krievija oficiāli nav pasludinājusi karu pret Ukrainu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nodēvēja par "speciālo militāro operāciju". Taču es uzskatu, ka tas ir jāsauc par karu, jo tas ir karš. Kāda nozīme tam, ka oficiāli nav pasludināts karš? Tas, kas notiek Ukrainā, civiliedzīvotāju slaktēšana, tas ir karš! Manuprāt, ir būtiski saukt lietas īstajos vārdos. Es vēlos, lai Japānas mediji to pieņemtu un neslēptos aiz juridiskiem terminiem, bet sauktu lietas īstajos vārdos.

Japānas bijušais premjerministrs Joširo Mori pagājušajā nedēļā mudināja valdību nesniegt "pārmērīgu atbalstu" Ukrainai, jo viņš uzskata, ka Krievija šo karu nezaudēs. Vai Japānas sabiedrībā ir izplatīts uzskats, ka palīdzēt Ukrainai ir bezjēdzīgi?

Mori ir bijušais premjerministrs, un viņš tikai izsaka savas domas. Teiksim tā, viņš nav pazīstams ar dziļu intelektu. Viņam ir simpātijas pret Krieviju, viņš tic, ka nevajag novērsties no Krievijas, jo tas nāks par labu Japānas interesēm, jo īpaši attiecībā uz Kuriļu salām. Taču tas ir aplams naratīvs, ko es pilnībā noraidu. Mums nevajadzētu novērtēt par zemu Krieviju. Ko gan Krievija varētu iegūt, ja tā atdotu Japānai Kuriļu salas? Neko. Putins ir nacionālists, un viņš to nedarīs. Tāpēc mums ir jādomā par Japānas ilgtermiņa interesēm.

Bet es piekrītu Mori kungam tajā, ka Ukraina nevar gūt uzvaru karā bez turpmākas palīdzības. Es esmu reālists. Jaunākie ziņojumi rāda, ka Krievijas ekonomikai klājas diezgan labi, tā nesamazinās. Turpretī Ukrainas ekonomika ir sarukusi par 35 procentiem. Krievija ir daudz lielāka valsts. Ja karš ievilksies, tad Krievijai būs priekšrocības. Es nevēlos noniecināt ukraiņus, jo es izjūtu visdziļāko cieņu pret to, kā viņi cīnās par savas valsts brīvību, bet fakti ir skarbi. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai Ukraina varētu pārvarēt savus trūkumus un uzvarētu karā.

Es vēlreiz uzsvēršu, ka šī ir arī mūsu cīņa. Kāds diplomāts man jautāja, vai Rietumiem būtu jākaro ar Krieviju. Es atbildēju, ka vislabāk būtu no tā izvairīties, bet es nevēlos dzīvot pasaulē, kurā Ukraina ir daļa no Krievijas. Tāpēc,

ja vajadzēs izliet savas asinis, tad lai tā notiek. Tas nav labākais scenārijs, bet tas var būt nepieciešams mūsu vērtību un demokrātijas nākotnei.

Ko rietumvalstīm, tostarp Japānai vajadzētu darīt, lai apturētu Krieviju un izbeigtu šo karu?

Es neatbalstu Japānas pašreizējās valdības politiku turpināt ieguldīt līdzekļus naftas un gāzes projektos Sahalīnas pussalā Krievijā. Es uzskatu, ka tam nebūs pozitīva iznākuma. Tādas rietumvalstu enerģētikas kompānijas kā "Exxon" un "Shell" ir pametušas Krieviju un samierinājušās ar zaudējumiem. Bet Japāna to nevēlas darīt, jo šajos projektos ir ieguldīti milzīgi līdzekļi.

Bijušā premjerministra Sindzo Abes valdība veidoja ekonomiskos tiltus ar Krieviju, un es domāju, ka Krievija teicami apmānīja Japānu. Japānu var salīdzināt ar spēlmani, kurš domā: ja es palikšu spēlē mazliet ilgāk, tad man izdosies samazināt savus zaudējumus. Bet es nedomāju, ka tā notiks. No šiem projektiem būs grūti gūt kādu peļņu, jo ir ārkārtīgi dārgi apdrošināt dabasgāzes transportēšanu. Iesaistīto uzņēmumu pārstāvji privātās sarunās apgalvo, ka viņi vēlas pamest Krieviju, bet tas esot atkarīgs no Japānas valdības lēmumiem. Es saprotu, ka nacionālās intereses ir svarīgas. Bet cik nozīmīgi ir ieguldīt šajos projektos?

Vēl viena fronte, kurā Japāna var darīt daudz vairāk, ir Ukrainas bēgļu uzņemšana. Japāna uzņem ukraiņu bēgļus, kas ir lieliski, bet es vēlētos, lai mēs atvērtu plašāk savas durvis ukraiņiem.

Es runāju ar jūsu parlamenta deputātu, kurš teica, ka latvieši negaidīs kara beigas, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu. Mēs sāksim nekavējoties, mēs sāksim ar pašiem mazākajiem darbiem, piemēram, logu nomaiņu. Un es domāju – kāda fantastiska ideja. Varbūt Japāna nevar militāri iesaistīties karā, bet tā var atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus.

Japānā ir uzņēmumi, kuriem ir zināšanas, kas palīdzētu atjaunot Ukrainu. Piemēram, būvējot autoceļus un patvertnes. Ir daudzi veidi, kā Japāna var iesaistīties.

Japāna ir pasaules trešā lielākā ekonomika. Tai nevajadzētu domāt kā otrā ešelona lielvalstij. Mēs neesam Kanāda vai Austrija, mēs esam valsts ar 125 miljoniem iedzīvotāju. Ja Japānu pievienotu Eiropai, tad tā būtu ievērojami lielāka par Vāciju. Manuprāt, Japānai ir jāuzņemas lielāka atbildība. Tai nav jābūt kā ASV, bet vismaz tuvu tam.

Vai Krievija ir drauds Japānas drošībai?

Jā, es tā domāju. Tas ir īpaši uzskatāmi tagad, kad Krievija savas intereses saskaņo ar Ķīnu. Krievijas okupētās Kuriļu salas var redzēt no Japānas teritorijas, uz tuvākajām var aizpeldēt. Bet Japānas kara kuģi nevar pārvietoties šajos ūdeņos, jo Krievija pirms dažiem gadiem Kuriļu salās izvietoja raķešu baterijas. Tāpēc Krievija pilnīgi noteikti ir drauds. Un es esmu pārliecināts, ka viņu izlūkdienesti darbojas Japānā. Mēs pilnīgi noteikti neesam līdzīgi domājošas valstis.

Un ir jāapzinās, ka, Krievijai apvienojot spēkus ar Ķīnu, mēs iegūstam ļoti bīstamu pretinieku.

Cik bažīga Japāna ir par Ķīnas agresijas pieaugumu un draudiem pielietot militāru spēku pret saviem kaimiņiem?

Es domāju, ka tas ir sagaidāms, jo Ķīna var gūt labumu tikai tad, ja tā izaicinās pastāvošo starptautisko kārtību. Ķīna aktīvi izmanto savu ekonomisko varu, un viņiem tas ļoti labi izdodas. Ja runājam atklāti, tad, manuprāt, Japānas uzņēmumi ir ļoti naivi attiecībā pret Ķīnu. Neraugoties uz Ķīnas draudiem, šo uzņēmumu biznesa modelis ir ārkārtīgi atkarīgs no Ķīnas ne tikai tāpēc, ka tas ir galvenais noieta tirgus, bet arī tāpēc, ka tur atrodas vairums ražotņu.

Japāna ekonomiski ir ļoti atkarīga no Ķīnas, un ķīnieši to zina. Krievija mums ir iemācījusi, ka nedrīkstam būt pārāk atkarīgi no valsts, kas tiecas būt hegemons.

Ķīnieši vēlas atjaunot veco kārtību Āzijā, kad Ķīna bija dominējošā valsts. Viņi vēlas, lai Japāna būtu pakļauta valsts un valsts, kas sarauj savas ciešās saites ar ASV. Viņi vēlas, lai Japāna ieiet Ķīnas orbītā. Tā viņiem būtu ideālā Japāna. Un es to nevaru pieņemt.