Augstākā Rada atbalstījusi arī prezidenta Volodimira Zelenska rīkojumu atbrīvot no amata ģenerālprokurori un Ukrainas Drošības dienesta vadītāju, tādējādi viņiem liekot atbildēt par daudzajiem nodevības gadījumiem drošības struktūrās. Trauksmi ceļ arī reģionālo pašvaldību vadītāji.
Tas, ka Ukrainas drošības struktūrās jau labu laiku varētu būt iefiltrējušies Krievijai lojāli cilvēki, nav noslēpums, saka analītiķi.
Taču tagad, kara izšķirošajās dienās, šī nepatīkamā realitāte kļūst arvien skaudrāka. Kā paziņojis Zelenskis, pret vairāku tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem sākta jau 651 krimināllieta par valsts nodevību.
Zelenskis svētdien paziņoja par divu sev agrāk tuvu cilvēku – Ukrainas Drošības dienesta vadītāja Ivana Bakanova un ģenerālprokurores Irinas Venediktovas atstādināšanu no amata, jo uzskata, ka viņi nav spējuši tikt galā ar pienākumiem. Un patlaban Drošības dienestā notiek jauna un vēl plašāka kadru vētīšana.
"Notiek dienesta personāla pārbaude. Tiek lemts par 28 amatpersonu atbrīvošanu no amata. Līmeņi un nodaļas ir dažādas, taču iemesli ir līdzīgi – neapmierinoši darba rezultāti."
Satraukumu par nodevību paudis arī Ukrainas dienvidu pilsētas Mikolajivas mērs Vitālijs Kims, kurš ir izsludinājis atlīdzību tiem, kuri atklās informācijas pienesējus Krievijas armijai. Pēc Kima sacītā, Krievijas bruņotie spēki uzpērk cilvēkus Ukrainas pusē, lai tie ziņotu par trāpījumiem un mērķiem.
"Krievi caur "Telegram" kanālu maksā mūsu pilsoņiem un sola viņiem anonimitāti, ja viņi piekrīt kļūt par ziņotājiem. Maksā kaut kādas kapeikas.
Anonimitāte tāpat nestrādā, jo mēs viņus izķeram. Taču tik un tā ir vajadzīga palīdzība. Es maksāšu 100 dolāru katram, kas uzrādīs šos ziņotājus."
Mikolajivā, kas patlaban notur frontes līniju, lai neļautu Krievijas karaspēkam virzīties uz ostas pilsētu Odesu un arī kaimiņos esošās Moldovas virzienā, katru dienu turpinās apšaudes un nemitīgi iet bojā arī civiliedzīvotāji.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš nesen apmeklējis frontes līniju, bija mudinājis Krievijas karavīrus izmantot augstas precizitātes ieročus, kas nogalina cilvēkus dzīvojamajos rajonos un arī aizdedzina labības laukus. Ar to tagad cīnās arī pie Mikolajivas, kur Krievijas ieroču radīto ugunsgrēku dzēšanu labības laukos īpaši apgrūtina karstais laiks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
