Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka Krievijas iebrucēji Ukrainā līdz gada beigām būs zaudējuši 100 000 karavīru. Bet trešdien daudz plašāku rezonansi izraisīja Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumi, ka tikpat liels bojā gājušo skaits esot arī Ukrainas spēkos.

Tā kā šādu datu avots nebija zināms, ukraiņu mediji par to pauda pamatotu sašutumu, uz ko Eiropas Komisija bija spiesta sniegt paskaidrojumus – fon der Leiena esot domājusi kopējo bojāgājušo skaitu.

Eiropas Komisijas prezidentes izteikumus komentējis arī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs. Bruņoto spēku pārstāvis Bohdans Seņiks norādījis, ka dati par zaudējumiem ukraiņu spēku rindās ir slepena informācija un šādus izteikumus apstiprināt nav iespējams.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka, ja šie publiskotie dati palīdzēs saukt pie atbildības agresorvalsti, Ukrainas puse tikai palīdzēs vainīgos sodīt par ukraiņu tautas genocīdu.

Tikmēr Ukrainas izlūkošanas dienesta pārstāvji, komentējot iespējamos jaunos Krievijas raķešu triecienus, vēsta, ka pašlaik ir vērojama neliela pauze, kas ļauj Krievijas iebrucējiem sakrāt raķetes, izpētīt jaunus mērķus, kā arī veikt papildu izlūkošanu.

Jautājums par Ukrainas gaisa telpas aizsardzību šajās dienās aktīvi apspriests arī Bukarestē notikušajā NATO ārlietu ministru tikšanās laikā. Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba aicinājis NATO valstis pēc iespējas ātrāk piešķirt Ukrainai bruņojumu, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", lai aizsargātu Ukrainas civilo infrastruktūru.

Vienlaikus Kuleba uzsvēris – lai arī nav skaidrs, kad Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti, diskusijām par šo procesu būtu jāsākas jau tagad.

"Ir jāsākas diskusijām par Ukrainas pieteikumu dalībai aliansē. Mēs uzskatām, ka pagātnē pieļautās kļūdas tiks labotas 2023. gada Viļņas samitā.

Mēs saprotam, ka joprojām ir atšķirības viedokļos par to, kā virzīt uz priekšu šo jautājumu, taču diskusijām par virzīšanos uz priekšu ir jābūt. Mēs sadarbosimies ar saviem sabiedrotajiem, lai šo mērķi sasniegtu."

NATO dalībvalstu kopīgo paziņojumu, kurā nosodītas Krievijas agresīvās darbības Ukrainā, komentējusi arī agresorvalsts Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Pēc viņas vārdiem, Bukarestes deklarācija apliecinot, ka NATO alianse pilnīgi nav ieinteresēta politiskā vai diplomātiskā Ukrainas kara risinājumā.

Maskavas pārstāve arī atkārtoti paudusi Kremļa aktīvi izplatītos apgalvojumus, ka NATO valstis dažādos nežēlīgos noziegumos apsūdz Krieviju, lai arī patiesībā tos pastrādājot Ukrainas bruņotie spēki, turklāt ar Rietumu atbalstu.