Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Ukrainas mērķis ir sarīkot miera samitu līdz februāra beigām, kad būs apritējis gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Taču Kuleba arī sacīja, ka Krievija uz šādu samitu varētu tikt uzaicināta tikai tad, ja vispirms stāsies kara noziegumu tribunāla priekšā, lai atbildētu par pastrādāto.
Ukraina cer, ka vidutājs miera sarunās varētu būt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
"Viņš ir pierādījis sevi kā efektīvu starpnieku un efektīvu sarunu vedēju, un, pats galvenais, kā principiālu un godīgu. Tāpēc mēs priecāsimies par viņa aktīvo līdzdalību," teica Kuleba.
"Mēs ceram uz februāra beigām, kad karš ieies otrajā gadā. Miera formulas ideja ir divējāda. No vienas puses, neļaut Krievijai manipulēt ar miera jautājumu, jo viņi regulāri saka, ka ir gatavi sarunām, kas nav taisnība, jo viss, ko viņi dara kaujas laukā, pierāda pretējo. Viņi nemeklē mieru," secina Kuleba.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Kijivai esot jāizpilda Maskavas noteikumi attiecībā uz Krievijas okupētajām teritorijām, pretējā gadījumā Krievijas armija "rīkošoties". Nav skaidrs, ko nozīmē šis apgalvojums.
Ukrainas valdība vairākkārt uzsvērusi, ka neapsvērs nevienu vienošanos, kas apdraudētu tās teritoriālo nedalāmību.
Ukrainas amatpersonas norāda, ka Kremļa komentāri par miera sarunām ir tikai veids, kā Krievijas valdība cer iegūt vairāk laika, lai uzlabotu savas kaujas spējas.
