Ukrainā būs Augstākā pretkorupcijas tiesa

Ukrainas Augstākā Rada jeb nacionālais parlaments ir pieņēmis likumprojektu par Augstākās pretkorupcijas tiesas izveidošanu. Atzinīgi to ir novērtējusi Eiropas Komisija, kas atbalsta Ukrainas demokrātijas centienus gan morāli gan finansiāli. Korupcija Ukrainā joprojām ir liela problēma, un cīņa ar to ir izšķiroša, lai valsts varētu saņemt starptautisku finansējumu. 

Ar lielu balsu vairākumu Ukrainas Augstākā Rada ir atbalstījusi likuma priekšlikumu par Augstākās pretkorupcijas tiesas izveidošanu. Tas, kā ziņo Ukrainas mediji, ir galvenais nosacījums, lai valsts varētu turpināt saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Pasaules Bankas atbalstu. Par šādas tiesas nepieciešamību ir izteikušās arī Amerikas Savienotās Valstis.

Ukrainā būs Augstākā pretkorupcijas tiesaIna Strazdiņa

    Ukrainas prezidents Petro Porošenko šo soli ir nosaucis par noslēgumu Ukrainas pretkorupcijas infrastruktūrā. Tiesnešus izvēlēsies starptautiski eksperti. „Augstākās pretkorupcijas tiesas izveidošana ir apliecinājums Ukrainas centieniem cīnīties ar korupciju un tās ieviešana dzīvē būs izšķiroša,” atzīst Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš pats personiski apmeklē Ukrainu un arī uzrauga Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu tai.

    Tiesnešus izvēlēsies starptautiski eksperti. Tas, tiesa, sākotnēji izraisīja Porošenko kritiku, ka šādi varētu būt ietekmēta Ukrainas suverenitāte, taču vēlāk prezidents atzina, ka pilnībā uzticas ārvalstu viedoklim. 

    Ukraina cer saņemt vairāk nekā 17 miljardu dolāru lielu finansējumu no Starptautiskā Valūtas fonda, kas līdzekļus pagaidām ir iesaldējis, gaidot rīcību no Ukrainas varas.

    Starptautiskais Valūtas fonds pagaidām ir piesardzīgs izplatīt atzinīgus komentārus.

    Tiesa, satraukumu gan fondā, gan arī citos starptautiskajos aizdevējos ir radījis fakts, ka Ukrainas parlaments ir nobalsojis par finanšu ministra Oleksandru Daņiļuka atlaišanu, kuru uzskata par vienu no aktīvākajiem cīnītājiem pret korupciju. Ukrainai gan šī, gan arī cita donoru nauda ir ļoti būtiska, tā kā valsts joprojām atgūstas no milzīgās ekonomiskās krīzes, ko veicināja Krievijas agresija Austrumukrainā un Krimas aneksija. Šīs konflikts joprojām nav atrisināts. To nav izdevies panākt par spīti Eiropas Savienības un ASV ieviestajām sankcijām pret Krieviju, arī NATO reakcijai, apturot jebkādu praktisku sadarbību ar Krieviju.

    Krieviju agresijas dēļ Ukrainā izslēdza arī no ekonomiski attīstītāko valstu grupas – G8. Tagad tās tiekas G7 formātā, un vēl vakar noslēdza sanāksmi Kanādā, kur kārtējo reizi apliecināja, ka Krievija vēl nav gatava atgriezties elitārajā grupā, jo nav atrisinājusi konfliktu Ukrainā.

    Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir pieprasījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atbrīvot badastreiku pieteikušo kinorežisoru Oļehu Sencovu un citus ukraiņu politieslodzītos, kuri atrodas Krievijas cietumos. Vakar Sencova atbrīvošanu pieprasīja arī Eiropas galvaspilsētā Briselē. Sencovu aizturēja vēl 2014.gada maijā Krievijas okupētajā Krimā aizdomās par "teroraktu plānošanu", un pēc gada augustā Krievijas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu, ko režisors izcieš stingra režīma kolonijā. Tiesa atzina, ka Sencovs esot vainīgs mēģinājumos sarīkot teroraktus Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Pats Sencovs jebkādu savu vainu ir kategoriski ir noliedzis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti